O, slavēts Tu mūžīgais Dieva Dēls!

O, slavēts Tu mūžīgais Dieva Dēls!
Tu, kas miri par grēka pasauli šo.
Tu, kas tiltu uz debesīm cēlis,
Lai mūžības āres aizsniegtu mēs.
Tu augšāmcelšanās, dzīvība
No Tevis plūst spēks un brīvība.

Ceļš pa kuru mums jāiet,
Tas viegls nav.
Tas akmeņiem klāts
Te augšā, te lejā
Te rožains un sārts.
Dažreiz ar asarām klāts.
Bet teikšu es: “Tas ir to vērts.”

Tas viss ir nieks, salīdzinoši ar to,
Ka Dievs savu Dēlu upurēja,
Lai glābtu pasauli šo.
Visas pasaules grēks bija celts uz Viņa pleciem.
Kurš gan to no mums izturēt spētu?
Viņš tikai, Viņš to spēja.
Un tas ir kā balzāms mums
Tā ir mūsu brīvība,
Kaut dzīvē dažreiz pa akmeņiem jāiet.
Tas ir mūsu ceļš.
Tas ir mūsu spēks.
Jēzus ir šeit, un ar visu sirdi mīlu To.

(Mairita Sieriņa)