2024. gada Ceļa meklētāju nometne

No 7. līdz 14. jūlijam notika Ceļa meklētāju un Piedzīvojumu meklētāju 25. jubilejas nometne. Šogad aizraujošā un neaizmirstamā nedēļa tika izdzīvota īpaši skaistā Latvijas vietā – Sabilē pie Abavas rumbas. Nometnē piedalījās 465 bērni, jaunieši un pieaugušie.

Nometnes galvenā tēma bija “Es šajā pasaulē”. Ko izvēlēties? Kā atpūsties? Kur atrasties? Kā sadzīvot ar apkārtējiem? Ko domāt? Ko ēst? Visas nedēļas garumā bērni kopā ar skolotājiem meklēja atbildes uz šiem svarīgajiem jautājumiem. Kopā mācījās rūpēties par sevi un citiem, lai šajā pasaulē varētu būt veseli un priecīgi Dievam par godu.

Nometnes īpašais pārsteigums bija ciemiņi no Indijas – misionāru ģimene Manu Raja Venna un Sharongrace Rachamalla. Visiem bija iespēja dzirdēt aizraujošus un patiesus dzīves un misijas stāstus, iepazīt Indijas kultūru un iegūt jaunus draugus.

Katru dienu bērni piedalījās dažādās praktiskās, izglītojošas un aktīvās nodarbībās un sadraudzības spēlēs, izbaudīja brīnišķīgus laika apstākļus, piedzīvoja pārbaudījumus pārgājienā, draudzējās, dziedāja, sarunājās pie vakara ugunskura, baudīja Sabata svētības un Dieva gādību.

Krišjānis Lorencs no Rīgas:
“Šī gada Ceļa meklētāju nometne man bija ļoti īpaša, jo tajā nokristījos. Tieši šī gada nometne bija tā, kurā es atdevu savu dzīvi Jēzum un es to nenožēloju. Pirms kristībām man bija nedaudz bail, jo nometnes laikā dzirdēju īsu stāstiņu par kristībām, kuras nogāja greizi, tāpēc sāku domāt, vai kaut kas arī var noiet greizi manējās. Bet nekas nenotika. Pēc kristībām bija jūtama Dieva klātbūtne, jo nekad savā dzīvē publikas priekšā neesmu tik daudz raudājis. Uz kristībām bija atbraukuši divi mani draugi – Armands un Aleksis, kā arī mans brālis – Kristofers. Es esmu ļoti pateicīgs, ka viņi ieradās par spīti grūtībām.

Šajā nometnē es arī vadīju nozīmīti “mākslīgais intelekts” kopā ar Aurēliju, kura arī šogad kristījās CM nometnē. Gatavojoties nodarbībām bija vairākas grūtības, bet beigu beigās mēs atradām kompromisus un tikām līdz rezultātam. Nometnē, nodarbību vadīšanas laikā, mums bija ļoti interesanti cilvēki, ko mēs apmācījām. Vairākas grupas bija ļoti runātīgas, dažas bija klusas. Novadot visas nodarbības, protams, bija liels nogurums, bet tas bija to vērts, jo bija iespēja iepazīt jauniešus kurus iepriekš nebiju pazinis un tiem iemācīt kaut ko jaunu.”

Alise Zariņa (12 gadi) no Alūksnes: 
“Manās atmiņas no CM 2024. gada nometnes paliks kristības, jo tās bija ļoti skaistas un aizkustinošas. Man patika šī gada  pārgājiens, tāpēc ka varēju piedzīvot to, ka lietus laikā nav jābaidās, ka kļūsi slapjš, bet skraidīt pa peļķēm un priecāties. Es braucu uz šim nometnēm, jo man patīk tur. Var iepazīt jaunus cilvēkus un arī Dievu, jo kādreiz es nebiju aizdomājusies, ka Dievs mums palīdz un ka viņš redz mūs, bet nometnes laikā es viņu iepazinu un sapratu, ka Dievu ir jāciena, jo Viņš ir īsts un Viņš ir mūsu Tēvs, kas skatās uz mums, palīdz, varbūt dažreiz dusmojas par mūsu grēkiem, bet tāpat piedot un arī ļoti mūs mīl.”

Judīte Plendišķe
Foto: Madara Pešele

Saistītie materiāli

Publicēts Ceļu Meklētāji, Jaunieši, Misija, Pasākumi kategorijā(s) | Uzrakstiet komentāru

Ceļa meklētāju nometne 2022

Pēc divu gadu gaidīšanas, no 17. jūlija līdz 24. jūlijam, notika Ceļa meklētāju un Piedzīvojumu meklētāju lielā nometne.

Šogad neaizmirstamā nedēļa tika izdzīvota Valmieras novada Kauguru pagastā. Nometnē piedalījās 350 bērni un pieaugušie. Nedēļas galvenā tēma bija “Ticība”, kura tika ietverta rīta un vakara sanāksmēs, gan rīta Bībeles izpētes nodarbībās, gan vakara ugunskuru laikā. Ar īpašu vēsti nometnes dalībniekus katru rītu un vakaru uzrunāja nometnes runātājs Filips Manoilovičs. Katru dienu bērni piedalījās dažādās nodarbībās un spēlēs, izbaudīja brīnišķīgu laiku, piedzīvoja pārbaudījumus pārgājienā, draudzējās, pētīja Bībeli, slavēja Dievu dziesmās, baudīja Sabata svētības un piedzīvoja nometnes skaistāko mirkli – kristības.

Vairākus nometnes video atskatus ir sagatavojuši paši jaunieši, un tos ir iespējams noskatīties šeit, raksta beigās.

Videogrāfi: Reinis Debners, Sandis Kaimiņš, Oskars Imaks, Mārtiņš Grauba.
Montāža: Oskars Imaks, Reinis Debners

Viss ir pārpublicēts no https://adventisti.lv/
Publicēts Ceļu Meklētāji, Jaunieši, Misija, Pasākumi kategorijā(s) | Uzrakstiet komentāru

Izmaiņas 02.08.2025

Adventistu Limbažu draudzes telpās 02.08.2025 dievkalpojums  NENOTIKS!

Lai saņemtu informāciju par dievkalpojuma norises vietu lūdzam interesēties pa tālruni 28322680 vai 26394262.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

 

Publicēts Dievkalpojumi, Ziņas kategorijā(s) | Uzrakstiet komentāru

Mācītāja pārdomas

Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu. /Jņ. 17:3/ 

Vakar izlasīju ziņu, ka Itālijā no Covid-19 miruši 67 priesteri. Grūti ir aptvert tos mērogus un cilvēku skaitu, kurus ir piemeklējusi slimība. Daudzviet dzird runas par esošo situāciju gan pasaulē, gan mūs valstī. Cilvēku prātos valda neziņa un nedrošība par tagadni un nākotni. Šķiet, ka sabiedrība ir apstākļu piebremzēta, lai apstātos un veltītu laiku pārdomām par dzīves jēgu un patiesām vērtībām.  Bieži ir tā, ka grūtībās dvēsele sāk meklēt kādu augstāku palīgu- Dievu, jo Viņam var pilnībā uzticēt savu nākamību. Nevajag lolot veltas ilūzijas, ka pasaule kļūs labāka. Bībeles autori skaidri runā, ka pasaules notikumi  paliks aizvien dramatiskāki līdz brīdim, kad Jēzus nāks uz Zemi debesu godības varenībā. Kā dzīvot šādā pasaulē?   

Lasot Bībeli, vari ieraudzīt, ka Jēzus atklāj Dieva rakstura iezīmes. Viena no tām ir, ka Dievs spēj parūpēties jebkurā situācijā -, pat nāvē! Jēzus dzīve runā par ticību un pieredzi. Tieši šī iemesla dēļ mācekļi lūdza Jēzum:“…māci mums Dievu lūgt…”. Mācekļu ilgas bija piedzīvot tādas attiecības kādas bija Jēzum ar Dievu. Raugoties no šīs perspektīvas, varam secināt, ka Dievs mums kļūst par realitāti, kad piedzīvojam viņa klātbūtni un vadību savās dzīvēs, nevis pateicoties tam, ko kāds par Viņu saka. Jēzus neuzskatīja, ka Viņš pieved cilvēkus Dievam tikai ar savu sludināšanu. Viņš stāstīja tiem par Tēvu debesīs kā būtni, kuru tie pazīst, bet tiecas aizmirst, jo tiem iznīcīgais patīk labāk nekā Dieva spēks. Tātad Jēzus vārdi par Tēvu debesīs ietver aicinājumu pievērsties Viņam, kas šiem vārdiem piešķir saturu.

Varbūt tādēļ mums ir dots tāds neparasts laiks, lai tiektos pēc mūžīgā, izmainot aplamo dzīves virzību. Šis ir īstais brīdis, lai teiktu :’’ … māci mums Dievu lūgt…!”. Ejot pa šo ceļu, iegūsi mūžīgo dzīvību un mieru, ko šī pasaule nespēj sniegt.

Mācītājs A. Zēmele

Publicēts Mācītāja viedoklis, Svētrunas, Ziņas kategorijā(s) | Uzrakstiet komentāru

Mācītāja uzruna

Viņš man rādīja dzīvības ūdens upi, tā bija skaidra kā kristāls un iztecēja no Dieva un Jēra goda krēsla.
Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu.
(Atkl. gr. 22:1-2)

Cilvēks cer, kamēr vien viņš dzīvo. Tas ir vispārzināms fakts. Cerība ir gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc labā īstenošanās. Cerība ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Tā ir kā gaiss, ko elpojam, un maize, kuru ēdam. Tas nozīmē, ka pastāvīga raudzīšanās uz priekšu pretī mūžībai nav veids, kā izbēgt no realitātes, vai tieksme redzēt sev vēlamo par esošo, bet gan darbošanās pašreizējās pasaules labā.

Nesen lasīju kāda Lombardijas ārsta piedzīvotās šausmas slimības skartajā Itālijā. Pirms trīs nedēļām neko tādu nebija iespējams pat iedomāties. Ar katru dienu pacientu skaits slimnīcā kļuva aizvien lielāks un lielāks. Sākumā saslimušo cilvēku skaits bija daži desmiti, tad simti, bet šobrīd situācija ir kļuvusi krietni smagāka. Ārsti ir nonākuši situācijā, kad nākas noteikt, kurus pacientus var ārstēt, bet kuri ierobežoto resursu dēļ jāsūta mājās nomiršanai. Vēl tikai pirms dažām nedēļām šis ārsts un viņa kolēģi bija ateisti vienkārša iemesla dēļ – zinātne izslēdza Dieva eksistenci.

Ārsts gan sevi, gan kolēģus raksturoja šādi: “Psiholoģiski un fiziski noguruši, mēs bijām zaudējuši jebkādu cerību.”. Pirms dažām dienām slimnīcā ieradās gados vecs mācītājs ar nopietniem elpošanas traucējumiem. Turot citu mirstošo cilvēku roku, viņš tiem lasīja Bībeli. Tā kā tika izmantotas visas cilvēciskās iespējas palīdzēt, bet tāpat katru dienu mira aizvien vairāk cilvēku, viņā ieklausījās ne tikai slimnieki. Ārsti atzina, ka šajā situācijā palīdzēt var tikai Dievs, tāpēc viņi sāka lūgt. Tā viņi lūdza ik katrā brīvā brīdī. Bija noticis kaut kas neticams, pārliecināti ateisti lūdza Dieva palīdzību un spēku, lai spētu palīdzēt pacientiem. Diemžēl gados vecais mācītājs nomira, bet, neskatoties uz visām grūtībām un raizēm, ārsti ieguva mieru, uz kura atrašanu pirms tam viņi pat nebija cerējuši.

Pastāvīga raudzīšanās uz priekšu pretī mūžībai sniedz cerību un spēku, lai kalpotu šajā pasaulē.

Lasot evaņģēlijos par Jēzus dzīvi, jūs atklāsiet, ka Viņš, darbodamies pasaules labā, domāja par to, kas ir priekšā. Arī pienaglots pie krusta Jēzus blakus esošajam ļaundarim teica: “… tu būsi ar mani paradīzē.” Grēka skartajai cilvēcei ir vajadzīga dziedināšana, tāpēc Jānis atklāj nākotnes priekškaru, lai mēs visi ar gara acīm ieraudzītu, ko unikālu: “Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu.”

Cerība padara dzīvi gaišāku. Tā palielina prieku, dara panesamas ciešanas, sniedz drosmi cīņai, uzveic bailes un ļauj saskatīt rīta gaismu cauri tumsai. Dievs ir cerības devējs. Viņš norāda uz mūžīgo un drošo, to, kas ir klātesošs cauri laikiem. To pie kā var turēties un kurš sniedz atbalstu dzīves mainīgajos apstākļos.

Mācītājs Aldis Zēmele

Publicēts Ziņas kategorijā(s) | Uzrakstiet komentāru

IZMAIŅAS!

Pamatojoties uz Ministru kabineta 12. martā izsludināto ārkārtējo situāciju valstī saistībā ar Covid-19 izplatību, 

INFORMĒJAM

adventistu Limbažu draudzes telpās dievkalpojumi NENOTIKS līdz brīdim, kamēr tiks atcelta ārkārtējā situācija valstī. 

Kontaktinformāciju saziņai atradīsiet šeit.

Sargiet sevi un pārējos! #Paliec_mājās

 

Publicēts Dievkalpojumi, Ziņas kategorijā(s) | Uzrakstiet komentāru

“Vienmēr uzticīgs” – CM nometne 2017


Atkal ir vasara un tas nozīmē, ka klāt arī nometņu laiks. Arī šogad mūsu draudzes Ceļa meklētāju klubs “Limbažu sargi” tā direktores Lienes Loginas – Kurpnieces vadībā piedalījās Ceļa meklētāju nometnē. Tā šogad otro gadu pēc kārtas norisinājās lielā pļavā mežu ielokā Stalbes pagastā.

Lielā rosība nometnes teritorijā sākās aizvadītajā svētdienā, 9. jūlijā, kad no Latvijas malu malām sabrauca nometnes dalībnieki. Visu dienu tika būvētas koka konstrukcijas, lai ierīkotu virtuves, dušas, pārtikas glabātavas, telti, kurā pusdienot un darboties nodarbībās. Tika ierīkotas arī ugunskura vietas, kur vakaros kluba dalībniekiem sildīties un būt kopā, pārrunājot dienas iespaidus pie tējas tases un dziedot dziesmas.

“Limbažu sargi” šogad mitinājās vienā teritorijā ar Valkas Ceļa meklētāju klubu “Valkas vilki” un Saulkrastu klubu “Saulainie krasti”. Septiņas dienas ilgā nometne bija aktivitātēm piepildīta. Tās laikā bērni un jaunieši piedalījās dažādās nodarbībās – par bitēm, par mūziku, zivīm, gara augļiem, putniem. Bērni apguva reportiera iemaņas, mācījās par visumu un veidoja bilžu grāmatu.

Katru rītu rīta vingrošanu vadīja Valkas kluba direktors un profesionāls fizioterapeits Mikus Mezītis. Savukārt balsīm locīties nošu ritmos palīdzēja diriģents un nometnes slavēšanas daļas vadītājs Mārtiņš Subatovičs. Par gardām brokastīm, pusdienām un vakariņām visu trīs klubu dalībniekiem rūpējās Solvita Mezīte.

Šogad katru vakaru lielās sanāksmes laikā dalībnieki vēroja Ingas Šļakotas iestudētās izrādes “Daniela noslēpumi” sērijas. Galvenais runātājs šogad bija Roberto Gonsaless. Pēc bērnu ovācijām gaidot viņu uz skatuves, šķiet, ka visiem patika viņa uzrunas.

Ceturtdiena nometnē bija lielā pārgājienu diena. Piedzīvojumu meklētāju pārgājiena maršruts bija ~5 kilometri, Ceļa meklētājiem ~15 km. Spēcīgā lietus dēļ daļa pārgājienu beidza, izejot vien pāris kontrolpunktus.

Piektdienas vakarā savukārt bija kristības tuvējā ezerā. Sestdienas rītā bija lielā sanāksme kā dievkalpojums ar daudziem skaistiem un skanīgiem priekšnesumiem un uzrunu. Pēc tam bija dažādas aktivitātes un vakarā bija nometnes noslēguma ceremonija, kurā vērojām izrādes pēdējo sēriju, klausījāmies uzrunu un pateicības vārdus nometnes organizatoru komandai.

Kas patika dalībniekiem?

Laura: “Nometne bija ļoti, ļoti forša. Es iepazinu daudz jaunus cilvēkus un iepazinu tuvāk Dievu. Nodarbības arī bija ļoti foršas. Ļoti ceru, ka nākamgad atkal varēšu braukt!”

Arī Sārai nometne ļoti patika. Viņa par nometni saka: “Iepazinu jaunus cilvēkus un satiku draugus. Bija ļoti, ļoti forši. Interesantas un foršas nodarbības. Mācītāja runas bija interesantas, tās man iemācīja ko jaunu. Un ēdiens bija lielisks.”

Limbažu CM kluba vadītāja Liene teic tā: “Pateicos Dievam par skaistāko nometni. Esmu laimīga, ka bērni caur rīta Bībeles nodarbībām, mācītāja uzrunām un uzvedumu varēja vairāk iepazīt Vareno Dievu un mīlošo Debesu Tēvu un uzticamo Draugu Jēzu. Milzīgs prieks bija par komandu un atsaucīgiem vecākiem, bez kuriem es nespēju iedomāties nevienu dienu nometnē. Mani ļoti sasilda doma, ka Debesīs nometne nekad nebeigsies.”

Uz tikšanos nākamajā nometnē! 🙂

Nometnes atklāšana

Limbažu sargi

 

Publicēts Ceļu Meklētāji, Pasākumi, Ziņas kategorijā(s) | Uzrakstiet komentāru