Mēs kā draudze daudz laika un enerģijas esam veltījuši Bībeles pētīšanai attiecībā par gala laika notikumiem jeb eshatoloģiju. Un esam daudz ko atklājuši Bībelē, kas ir mainījis mūsu ticību un uzskatus. Jo mēs ticam, ka Dieva Vārds ir patiess.
Bet kā ir ar mūsu personīgās dzīves eshatoloģiju? Daudz vieglāk ir pievērst uzmanību vispārējai eshatoloģijai, nekā personīgajai. Bet svarīgi ir ieturēt balansu un domāt par abām. Gan par šīs pasaules gala laiku, gan par savas dzīves laika posmu.
Cik bieži mēs dzīvē domājam par to, kādas būs mūsu rīcības sekas? Piemēram, kādas būs sekas tam, ko es daru pašlaik, pēc 5 gadiem vai pēc 10 gadiem?
Iepriekšējā dievkalpojumā mēs domās iztēlojāmies kādu notikumu, uz kuru ir sapulcējušies mūsu ģimenes locekļi, draugi, darba kolēģi un draudzes locekļi. Tās ir mūsu bēres. Ko katra no šīm četrām cilvēku grupām varētu pateikt par mums? Kas mums būtu vissvarīgākais?
Stīvens Kovejs iesaka risināt šo jautājumu, pamazām veidojot paradumu, kas saucas “Sāc ar rezultāta vīziju.”
- Atvēli laiku, lai uzrakstītu savus iespaidus, kādi radās, iztēlojoties savu bēru ceremoniju:
Pievērs uzmanību 4 attiecību jomām:- Ģimene, draugi, darbs, sabiedrība. Kas būtu jāmaina manā dzīvē, lai izmainītu attiecību rezultātu?
- Pievērsiet uzmanību šiem 3 aspektiem: Raksturs, ieguldījums, sasniegumi.
- Uzraksti savu lomu šajās attiecībās, kā tu tagad to redzi: Vai esi apmierināts ar savu dzīvi, ar tās iespējamo rezultātu?
- Norobežojaties tagad no savām ikdienas rūpēm un sākat strādāt pie sava misijas paziņojuma. Gan Jēzum Kristum bija sava dzīves misija, gan Pāvilam tāda bija.
Jēzus runā par savu ikdienas misiju Marka 1:38–39:
“Un Viņš tiem saka: “Noejam citur tuvējos miestos, ka Es tur arī sludinu; jo tāpēc Es esmu nācis.” Un Viņš gāja sludinādams viņu sinagogās pa visu Galileju un izdzina ļaunus garus.”Un ar vēl plašāku kopskatu tas redzams Jāņa 6:37–40:
“Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu. Jo Es esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu, bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis, bet tā ir Mana sūtītāja griba, lai no visa, ko Viņš Man devis, Es nenieka nezaudētu, bet to celtu augšā — pastarā dienā. Jo tāda ir Mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība un Es viņu celtu augšā pastarā dienā.””Jēzus to visu pamato uz Jesajas grāmatā rakstīto Lk 4:16–21:
“Tā Viņš nonāca Nacaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu. Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Grāmatu atverot, Viņam gadījās tā vieta, kur bija rakstīts: “Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” Un, grāmatu aizvēris, Viņš to atdeva sulainim un apsēdās. Un visi, kas bija sinagogā, vērsa savus skatus uz Viņu. Un Viņš iesāka uz tiem runāt: “Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts.”Arī Pāvils runā par savu dzīves misiju Efeziešiem 3:7–10:
“Par šī evaņģēlija kalpu es esmu kļuvis, saņemdams Dieva žēlastības dāvanu, ko Viņš Savā lielajā spēkā man piešķīris. Man, vismazākajam starp visiem svētajiem, dota šī žēlastība pagāniem pasludināt Kristus neizdibināmo bagātību un rādīt, kā ir piepildījies lielais noslēpums, kas no laiku laikiem bija apslēpts visu lietu radītājā Dievā, lai tagad caur draudzi visām varām un spēkiem debesīs Dieva daudzveidīgā gudrība kļūtu zināma.” - Padomāsim par Jēzus, par Pāvila dzīves būtiskākajiem virzieniem un meklēsim mūsu dzīves mērķi.
- Sameklējiet kādus citātus, piezīmes, idejas, kuras varētu izmantot savā misijas paziņojumā.
- Padomājiet par kādu projektu, kuru jums drīzumā būs jāīsteno, un domās īstenojiet to. Pierakstiet savas ieceres vēlamos rezultātus un soļus, kas ved pie šo rezultātu sasniegšanas.
- Pārdomājiet, kādas rakstu īpašības nepieciešamas šī mērķa sasniegšanai. Dalieties par jūsu iecerēto mērķi ar ģimeni un izveidojiet ģimenes misijas paziņojumu.
Pāvils aicina mūs 1. Tim. 6:6–12 dzīties pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnīties labo ticības cīņu, satvert mūžīgo dzīvību, uz ko mēs esam aicināti, apliecinādami labo liecību daudzu liecinieku priekšā.
2. Tim. 4:1–8 Pāvils turpina šo domu: “Bet tu paliec skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evaņģēlista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam. Jo es jau topu par ziedojumu, un manas atraisīšanas laiks ir pienācis. Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši Viņa parādīšanos.”
Šeit satiekas gan personīgā eshatoloģija, gan vispārējā. Kāda būs mana dzīve beigās? Vai cīņa būs izcīnīta, vai skrējiens būs pabeigts, vai ticība būs turēta?
Vai Bībelē ir minēta kāda ģimene, kurai bija šāds misijas paziņojums?
Jozuas 24:14–15 lasām:
“Un nu bīstaities To Kungu un kalpojiet Viņam patiesībā un mīlestībā. Un atmetiet tos dievus, kuriem jūsu tēvi viņpus Eifratas upes un Ēģiptē bija kalpojuši, un kalpojiet Tam Kungam. Bet, ja jums nepatiks Tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit — vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams — mēs kalposim Tam Kungam.”
Kas nosaka manu dzīvi? Vai citi cilvēki? Kas nosaka manas izvēles?
Nesen izdotā Stīvena R. Koveja grāmata “Ļoti veiksmīgu cilvēku 7 paradumi” aplūko šos jautājumus.
Šajā grāmatā Stīvens skaidro savstarpējo attiecību principus biznesa cilvēkiem, pamatojoties uz Bībeli. Meklē nevis savu labumu, bet kopēju izdevīgumu, kā kopā varat sasniegt vairāk, nekā katrs atsevišķi. Domā par to, kā palīdzēt otram. Neizklausās loģisks aicinājums mūsdienu biznesa pasaulē? Un tomēr ilgtermiņā tas atmaksājas. Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļauj.
Reiz man kāds cilvēks stāstīja dīvainu notikumu. Kāda amerikāņu kompānija noslēdza biznesa darījumu ar kādu japāņu kompāniju. Amerikāņi izstāstīja japāņu kolēģiem vairākus biznesa noslēpumus, kā sasniegt labākus rezultātus un apsteigt konkurentus vietēja tirgū. Liels bija viņu izbrīns, kad pēc gada viņi uzzināja, ka šī kompānija ir sasaukusi konkurentus un izstāstījusi tiem šos noslēpumus. Kad viņi jautāja par šādas rīcības iemesliem, japāņi paskaidroja, ka viņiem ir izdevīgāk izstāstīt konkurentiem tehnoloģiskos noslēpumus, ļaujot tiem darboties šajā jomā, nekā pēkšņi atklāt, ka konkurenti ir izdomājuši kaut ko kardināli atšķirīgu, kas var saasināt konkurenci un novest pie neparedzamām sekām. Šie cilvēki uzskatīja, ka jauniegūtās zināšanas ir izdevīgas visiem. Bet lai nonāktu pie šāda secinājuma, mums ir kardināli jāmaina savi uzskati un domāšana.
Šī grāmata (“Ļoti veiksmīgu cilvēku 7 paradumi”) nav lēta, tā maksā Ls 23. Pagājušā gada nogalē Stīvens Kovejs viesojās Latvijā, biļete uz viņa lekcijām vienam cilvēkam maksāja Ls 450. Dārgi? Bet cik jūs esat gatavi maksāt par padomu, kas var būtiski izmainīt visu jūsu turpmāko dzīvi, un palīdzēt to sakārtot atbilstoši jūsu patiesajām prioritātēm?
Bet kā tad ir ar Bībeli? Bībele runā par principiem, tā rāda, kā cilvēki, izvēloties Dievu likt pirmajā vietā, paliekot uzticīgi Dieva Vārdā dotajiem dzīves principiem, ir piedzīvojuši Dieva tuvumu. Tas attiecas ne tikai uz Dievu, bet arī uz mūsu savstarpējām attiecībām. Cik ļoti mēs mīlam citus cilvēkus?
Vai mēs spējam būt pateicīgi par to, ko citi mums sniedz dzīvē? Reiz dzirdēju par kādu notikumu pirms 2. Pasaules kara, kad kāda draudzes locekle vēlējās pateikties kādai citai draudzes loceklei par viņas skaisto dziedājumu dievkalpojumā. Viņa teica patuveni šādus vārdus: “Paldies, māsa, par skaisto dziesmu. Tev tiešām ir ļoti skaista balss.” Ko otra atbildēja? — “Paldies, māsa. Sātans man jau to pirms tevis pateica.” Viņai šķita, ka tā ir pareizā atbilde, lai nepaaugstinātos. Bet kā pēc šādas atbildes jutās otrs cilvēks? Ja mēs vēlreiz iedomātos bēres, ko šī sieviete varētu pie kapa teikt par mirušo dziedātāju?… Reizēm mēs cenšamies būt pazemīgi, bet kad šī uzsvērtā pazemība jau robežojas ar klaju necieņu pret citiem cilvēkiem? Reizēm ir sajūta, ka ir arī tāds pazemības velniņš.
Mani priecē tas, ka mēs esam sākuši runāt par mūsu savstarpējām attiecībām draudzē. Tas ir apsveicami! Tas nozīmē, ka mums tas nav vienaldzīgi un mēs vēlamies šos jautājumus risināt.
Šajā sakarā vēlos citēt 2. Korintiešiem 8:11–12:
“Tagad pabeidziet iesākto darbu, lai labajai gribai seko arī izpildīšana pēc iespējas. Jo, kur ir laba griba, tā ir apsveicama ar to, cik tā spēj, vairāk nevar sagaidīt.”
Ko jūs darāt, ja jums pasliktinās redze? Jūs ejat pie acu ārsta un viņš jums pārbauda redzi un izraksta brilles.
Ko jūs darāt, ja jums dzīvē viss kļūst neskaidrs? Jūs ejat pie Dieva Vārda un pārbaudāt savu dzīvi Dieva Vārda gaismā. Iespējams, ka jums vajadzēs mainīt “brilles”, caur kurām raugāties uz dzīvi. Bet par to runāsim nākamajā dievkalpojumā.
Šodien pārdomāsim, kas mūsu dzīvē ir galvenais, un kas mums jādara, lai mūsu dzīvei būtu mērķis, jēga, un virziens. Lai Dievs mums palīdz izvērtēt mūsu prioritātes un saskaņot mūsu dzīvi ar Viņa gribu.
Āmen.
G. Bukalders
You must log in to post a comment.