Otra līdzība stāsta par 5 gudrām un 5 ģeķīgām jaunavām
Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim. 2 Bet piecas no tām bija ģeķīgas, un piecas bija gudras. 3 Jo ģeķīgās ņēma savus lukturus, bet eļļas tās nepaņēma sev līdzi. 4 Bet gudrās paņēma sev līdz ar lukturiem arī eļļu savos traukos. 5 Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnaudās un gulēja. 6 Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim. 7 Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus. 8 Bet ģeķīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. 9 Bet gudrās atbildēja un sacīja: tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev. 10 Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza. 11 Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, kungs, atdari mums! 12 Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. 13 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks.
Līdzība par piecām gudrām un piecām ģeķīgām jaunavām padziļina izpratni par modrību. Šī līdzība stāsta par sagatavošanos. Līdzībā ir sniegta Palestīnas kāzu aina — ceremonija, kas norisinājās veselas nedēļas garumā. Šajā pasākumā bija iesaistīta visa vietējā sabiedrība. Pretēji Rietumu modei, kur kāzu pāris tūlīt pēc salaulāšanās dodas kāzu ceļojumā, Palestīnā viņi palika mājās un turēja māju atvērtu. Mums nav jāiedziļinās katrā šīs līdzības detaļā. Galvenais šajā stāstā ir tas, ka ar līgavaini domāts Jēzus Kristus. Lasot Vecās Derības rakstus, varam pamanīt, ka tur Dievs pats sevi sauc par Līgavaini un Israēlu par līgavu. Bet šeit galvenā uzmanība ir pievērsta desmit jaunavām un viņu lampām. Un tad ir teikts, ka piecas ir gudras un piecas ir ģeķīgas. Atšķirība gudrībā ir tā, ka piecas ļoti uzmanīgi gatavojās līgavaiņa nākšanai. Visām bija lampas ar eļļām, bet tikai piecas paņēma līdz rezervi. Te svarīgi atcerēties, ka visas desmit simbolizē kristiešus, kuri ārēji tādi izskatās. Jo visas desmit gaida atnākšanu, bet visas desmit kļuva miegainas un aizmiga. Tātad te netiek runāts par ticīgiem un neticīgiem. Te tiek tieši runāts tikai par ticīgiem.
Centrālā problēma šajā līdzībā ir tā, ka līgavainis aizkavējās. Un tāpēc gaidītājas aizmiga. Mēs kā kristieši esam saistīti ar zemes dzīvi. Kaut arī mēs gaidām Jēzus atnākšanu, neviens no mums nav spējīgs dzīvot bez gulēšanas un tāpat neviens no mums nespēj būt pastāvīgā ārkārtas gatavībā. Iespējams, ka jau Mateja laikā daudzi gaidīja, nervozēja un pārmeta Kungam par kavēšanos. Bet atšķirība starp gudrām un ģeķīgām jaunavām nav aizmigšana. Aizmiga visas, bet ne visas bija gatavotas uzaicinājuma brīdī. Piecas no viņām bija atlikušas gatavošanos uz pēdējo minūti, kad jau bija par vēlu. Un Jēzus saka, ka šādi cilvēki ļoti smagi samaksā par savu nolaidību. Durvis bija jau aizslēgtas, kad viņas bija attapušās par savu negatavību. Viņu pārbaudes laiks bija noslēdzies. Aizvērtās durvis Bībeles valodā nozīmē to ka viņi ir pazuduši. Un es domāju ka svarīgi pievērst uzmanību tieši teikumam, ko Līgavainis saka ģeķīgām jaunavām. “Patiesi es jums saku, es jūs nepazīstu…” Tātad šie cilvēki, kaut arī ārēji dzīvo zem kristiešu maskas, varbūt dara lielas lietas, tomēr viņi nav personīgi iepazinuši Dievu. Iepazīt Dievu nevar pēdējā minūtē. Tas ir dzīves piedzīvojums. Viņi ir dzīvojuši ar virspusējām attiecībām. Un tāpēc viņiem nav iespējas piedalīties tajā lielajā kāzu mielastā, kas paredzēts Kristus sekotājiem pie otrās atnākšanas. Kāzu svinībās parasti piedalās līgavainim un līgavai pazīstami cilvēki. Tātad patiess Kristus atnākšanas gaidītājs būs pastāvīgi modrs, uzturēs labas savstarpējas attiecības ar citiem, un personīgi pazīs un mīlēs Kungu.
Trešā līdzība ir sasaistīta ar iepriekšējām (14.-30. p.)
14 Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, 15 un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. 16 Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. 17 Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. 18 Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. 19 Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. 20 Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. 21 Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.
22 Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. 23 Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.
24 Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. 25 Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.
26 Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, 27 tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. 28 Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. 29 Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. 30 Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
Tā ir līdzība par talantiem. Tāpat kā iepriekšējās līdzības, arī šī aicina būt gatavam uz Kunga atnākšanu. Tāpat kā iepriekšējās, arī šī atbild uz jautājumu, ko nozīmē būt sagatavotam uz pēkšņo Kunga atnākšanas brīdi.
Kas ir gatavība? Kas ir modrība? Atbildot uz to, Kungs sniedz stāstu par kādu vīru (un te Kristus domā sevi), kurš dodas prom uz tālu zemi, katram no saviem kalpiem izdalot talantus, toreiz tā bija naudas vienība. Tā sevī ietvēra 6000 darba dienu algu. Mūsdienu valodā komentētāji to salīdzina ar miljonu dolāru lielu vērtību.
Vienam tiek doti pieci, otram divi un trešajam viens talents. Pirmie divi saimnieka doto naudu ielika darbā un pavairoja divkārt, bet trešais noraka, lai neviens nespētu nozagt. Senajā pasaulē naudas norakšana zemē bija parasta un netika vērtēta kā slikta lieta. Tātad varētu secināt ka viņš bija rūpīgs, bet izrādījās, ka viss ir savādāk.
Tur teikts, ka “pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.” Te atkal ieskanas kaut kas pazīstams, ko lasījām iepriekšējās līdzībās. Tas ir ilgais laiks. Saimnieks pēc ilga laika atgriežas un pieprasa norēķinu, kā ir lietota viņa nauda. Viņš nosaka savu kalpu uzticamību viņa prombūtnes laikā. Saimnieka atnākšana līdzinās tiesai. Mēs lasām kā viņš atalgo divus kalpus, kuri ir bijuši uzticīgi pildot saimnieka uzdevumu, un soda to, kurš nekā nav darījis ar iedoto naudu. Kāpēc sodīja?
Mēs zinām, ka arī šobrīd bankas droši glabā naudu. Banku īpašnieki baidās to zaudēt. Un tāpēc naudu vairs nelaiž apgrozībā. Kas notiek ar dzīvi? Viss apstājas. Saimniecība apstājas un nauda nenes nekādu peļņu. Pat pašas bankas piedzīvo zaudējumu.
Un lūk, tas atklājās arī līdzībā. Saimnieks gribēja kaut ko vairāk kā tikai naudas drošību—viņš gribēja redzēt peļņu! Un tā bezatbildīgais kalps zaudē tiesības ieiet debesu valstībā. No tā visa mums ir skaidra mācība—modrība un gatavība Kristus nākšanai nav pasīva notikuma gaidīšana. Drīzāk gatavība ir atbildīga rīcība, kura rada ienesumu debesu valstībai. Tie ir aktīva darba rezultāti, kurus Kungs ir apstiprinājis. No šīs līdzības mēs redzam, ka Kungs nepieprasa vienādus rezultātus. Kristiešiem ir dotas dažādas spējas un dažādi iespēju līmeņi. Dievs tiesā neprasa to, ko cilvēks nevarēja izdarīt, bet tiesā mums visiem prasīs atbildību par to, kā mēs esam izmantojuši tās iespējas, kas mums bija. Tātad prasīs, lai mēs visi vienādi pūlētos. Jo Dievs sagaida labu peļņu no ieguldījumiem, ko Viņš ir ielicis mūsos. Cik daudz Viņš mums ir devis? Tas atklājas Kunga vārdos “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.” Tas “mazums” vienā gadījumā bija 5 talenti, otrā 2 talenti. Tātad, 30.000 un 12.000 darba dienu algas. Mūsdienās Latvijā tas varētu būt ap Ls 750.000 un Ls 300.000. Un pat nelietīgajam kalpam tika Ls 150.000. Tas ir tas “mazums”, ko Kungs mums uzticējis, lai mēs ar to rīkotos un gūtu peļņu Debesu valstībai. Mūsu iemīļotā rakstniece Elena Vaita norāda, ka patiesa audzināšana sagatavo mācekli priecīgai kalpošanai šajā pasaulē, un lielākam kalpošanas priekam nākošajā pasaulē.
Interesanti, ka šī līdzība neattiecas tikai uz kādu tālu gala laiku nākotnē, kā mēs to lasot parasti iedomājamies. Kad israēls tika aizvests Bābeles trimdā, viņi saprata, ka Sinaja kalnā slēgtā derība ir anulēta un Dievs savu tautu ir atstājis. Pēc atgriešanās no Bābeles gūsta israēlieši atjaunoja Templi, bet Dieva godība (šekina) tur vairs neatgriezās. Ticīgie ilgojās pēc Dieva atgriešanās savā Templī. Un lūk, pēc vairākiem gadsimtiem Kristus atgriezās Dieva templī Jeruzālemē un izdzina no tā upurdzīvnieku tirgotājus un naudas mainītājus. Viņš atgriezās pēc ilgas prombūtnes un lūkojās pēc augļiem, bet neatrada. Rezultātā Viņš pateica spriedumu tautas tā laika garīgajiem vadītājiem: “Es jums saku: Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus.” (Mt. 21:43) Šī līdzība tā laika klausītājiem stāstīja nevis par laiku, kad Kristus dosies prom, bet par laiku, kad Viņš jau ir atgriezies un meklē rezutlātus! Protams, viss kas toreiz notika Israēlas robežās atkārtosies vēlreiz pie Kristus otrās atnākšanas vispasaules mērogā.
Un tad ir vēl viens moments attiecībā uz gatavību, kas mums jāņem vērā. Tas ir atklāts ceturtā līdzībā.
Ceturtā līdzība par avīm un āžiem.
Būtībā te ir kulminācija 23. nodaļā iesāktai tiesas tēmai:
31 Bet, kad Cilvēka Dēls nāks Savā godībā un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs uz Sava godības krēsla. 32 Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā; un Viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem, 33 un liks avis pa Savu labo, bet āžus pa kreiso roku.
34 Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. 35 Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši. 36 Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis. 37 Tad taisnie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? 38 Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi apģērbuši? 39 Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis? 40 Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.
41 Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. 42 Jo Es biju izsalcis un jūs neesat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs neesat Mani dzirdinājuši. 43 Es biju svešinieks un jūs neesat Mani uzņēmuši; Es biju pliks, un jūs neesat Mani apģērbuši; Es biju slims un cietumā un jūs neesat Mani apmeklējuši. 44 Tad tie arīdzan Viņam atbildēs un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai pliku, vai slimu, vai cietumā un neesam Tev kalpojuši? 45 Tad Viņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan Man neesat darījuši. 46 Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā.”
Šī līdzība vada pie Jēzus mācības kopsavilkuma par sagatavošanos. Pirmās trīs runā par modrību, par darbošanos gaidīšanas laikā, bet šī pēdējā runā par šīs darbošanos būtību. Stāsts par avīm un āžiem ir plašs ainojums par to sadalīšanu kuru Jēzus izdarīs tad, kad nāks godības mākoņu pavadīts. Šajā ainā ir tikai divas cilvēku grupas. Nav neviena neitrāla. Nav trešās un pēdējās iespējas. Cilvēks ir vai nu tajā grupā, kura ir apzīmēta ar avīm. Šis apzīmējums nāk no Vecās Derības rakstiem. Ar avīm tiek apzīmēti Dieva ļaudis. Un ir otrā grupa—āži. Avis ir tie ticīgie, kas saņem labvēlību, un āži ir tie, kas nesaņem labvēlību. Nav cita vidēja stāvokļa. Nav vairs aicinājums pieņemt lēmumu nostāties Kristus pusē. Tā ir noslēguma aina. Tie, kas nebija laiku lietojuši, lai gaidītu, vērotu laiku pirms otrās atnākšanas, ir mūžīgi pazuduši.
Kā galvenais elements šajā ainojumā ir pārsteigums. Kā avis, tā āži ir pārsteigti par spriedumu viņu personīgajā lietā. Abas puses uzdod jautājumu—“kāpēc tā?”
Cilvēki ir pārsteigti tāpēc, ka viņi nav pareizi izpratuši patiesās reliģijas būtību. Parasti lielākā daļa saprot, ka patiesās reliģijas būtība saistās ar ticēšanu pareizajām pamatmācībām, vai arī izpildot kādus noteiktus rituālus vai dzīves pienākumus. Bet tāda nekad nav bijusi Bībeles pozīcija. Kādā no lielajiem Bībeles VD tekstiem Dievs caur pravieti Mihu saka, ko Viņš pieprasa no saviem bērniem. Tā nav kāda ārēja uzvedība, vai kādu rituālu piekopšana, bet gan kas? Mihas 6:6-8 lasām:
“6 Kā lai es tuvojos Tam Kungam? Vai lai es nometos zemē augstā Dieva priekšā? Vai lai es tuvojos Viņam ar dedzināmiem upuriem, veltījot Viņam gadu vecus telēnus? 7 Vai var iegūt Tā Kunga labpatiku ar daudziem tūkstošiem aunu, ar desmit tūkstošām eļļas straumju? Jeb vai man jādod par manu pārkāpumu mans pirmdzimtais, manas miesas auglis par manas dvēseles grēkiem?”
8 Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti—darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!
Jēzus šo tekstu Mateja evaņģēlijā jau iepriekš bija citējis trīs reizes (9:13; 12:7; 23:23). Un katrā reizē tur konteksts runā par nepareizu reliģiju. To pašu varam redzēt visas Jaunās Derības rakstos. Tā, piemēram, Jēkabs 1:27 raksta: “Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.” Un Pāvils Rom. 13:8-10 raksta, ka tas, kas mīl savu tuvāko, ir piepildījis bauslības prasības. Tātad te ir pateikts, ja cilvēki nenodod Dieva mīlestību tālāk, tad tas ir tāpēc, ka viņiem vienkārši tās nav. Ja cilvēkos ir Dieva mīlestība, tad tā nav iesprostojama. Tā atradīs veidu kā izpausties. Dieva mīlestības nodošana tālāk tiem, kurus mīl Jēzus, ir lielās dienas vienīgais kritērijs. Dievs vēlas redzēt savā valstībā visus, kuri tur būs laimīgi. Laimīgi tur būs tikai tie, kuri ir atmetuši patmīlību un egocentriskumu. Egocentrisms ir grēka būtība. Tātad laimīgie būs tie, kuri būs ļāvuši Dievam savā sirdī un dzīvē iedēstīt Viņa lielo mīlestības principu. Mans iemīļotais Jāņa evaņģēlijs māca, ka jaunpiedzimšana sevī ietver cilvēka dzīves maiņu no egocentrisma uz mīlestību un rūpēm par citiem cilvēkiem. Svētošana ir process, kura laikā cilvēks kļūst arvien mīlošāks. Bībeliskā izpratnē šādi cilvēki atspoguļo Kristus raksturu. Vai jūs zinat, kas šodien pasauli visvairāk pārliecina par labu Bībeles ticībai? Tas ir redzams piemērs, ko Dieva žēlastība var darīt kāda konkrēta cilvēka dzīvē, kā tā spēj pārvērst savtīgu cilvēku tādā, kas mīl gan Dievu, gan cilvēkus. Lūk, par tādiem Ķēniņš sacīs: “Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” Šī rakstvieta saka, ka šie cilvēki ir saņēmuši Dieva svētību.
Mēs adventistu draudzē bieži runājam par šī laika patiesību. Kas tā ir? Tā ir patiesība, ko Dievs licis sludināt, lai konkrētajā vēstures laika posmā cilvēki būtu gatavi sastapties ar Jēzus Kristu. Bet pārdomājot visu Bībeles vēsti kopumā, man jāsecina, ka šī laika patiesības ir divas—šī laika patiesība apkārtējai pasaulei ir izteikta Atkl. 14:6-12 trīskāršajā eņģeļu vēstī un mūsu Baznīcas misijās paziņojumā—tā ir aicināšana pieņemt Kristus mūžīgo evaņģēliju un ievērot visus Dieva baušļus, ieskaitot sabata bausli. Bet šī laika patiesība draudzē ir Mt. 25:31-46—mūsu savstarpējās attiecības un mūsu kalpošana apkārtējai sabiedrībai. Sludinot pirmo, neaizmirsīsim otro. Darot otro, neaizmirsīsim par pirmo! (Rom. 7:4–6).
Novēlu, lai mēs katrs jau šodien sadzirdētu šo aicinājumu. Āmen.
[P.S. Šī svētruna ir tapusi sadarbībā ar māc. Valdi Zilgalvi.]
G. Bukalders
You must log in to post a comment.