Informējam, ka rīt, 21. septembrī, mūsu draudzē viesosies Adventistu Baznīcas Baltijas Konferenču Ūnijas prezidents, mācītājs Valdis Zilgalvis.
Mazliet pelēcīgs uzausa šīs sestdienas rīts, bet tas netraucēja mūsu draudzei pulcēties uz dievkalpojumu. Mūs uzrunāja mācītājs Dzintars Ozoliņš.
Mācītājs svētrunā runāja par mīlestību. Viņš lūdza arī klātesošajiem atbildēt uz jautājumu, kas ir mīlestība. Izskanēja dažādas atbildes. Svētrunā draudzes mācītājs arī minēja, ka sludināšanas galvenais mērķis nav būvēt ēkas vai veidot organizācijas, bet gan veidot mīlestības pilnas attiecības ar līdzcilvēkiem un Dievu. Svētrunas noslēgumā mācītājs Dzintars novēlēja draudzei, lai izdodas patiesi mīlēt Dievu un vienam otru tā, kā mīlam sevi.
Dievkalpojuma otrajā daļā bērni devās uz savām telpām mācīties, bet pieaugušie palika dievkalpojuma zālē pētīt Bībeles apcerējuma tematus. Pēc dievkalpojuma pavadījām jaukus brīžus ar sarunām pie sarūpēta mielasta.
Priecājamies par mācītāja Dzintara atgriešanos mūsu draudzē un novēlam veiksmīgu kalpošanu ne tikai šeit, bet arī Valmierā. Viņš tagad ir arī Valmieras draudzes mācītājs.
Saulainā sestdienas rītā mēs pulcējāmies uz iknedēļas dievkalpojumu. Šoreiz tas bija kas īpašs, pat grūti vārdos aprakstīt. Draudzes telpās rosība notika jau stundu pirms dievkalpojuma. Kā apliecinājums Dieva Gara klātbūtnei dievkalpojuma zālē bija ielidojis balodis, kas uzmanīgi vēroja visu notiekošo turpmāko stundu. Šoreiz bija iespēja dziedāt visiem kopā nedaudz vairāk kā parasti. Klausījāmies mācītāja Gunta Bukaldera svētrunu par mīlestību.
Šī bija mācītāja Gunta Bukaldera atvadu svētruna mūsu Limbažu draudzē:
Mīlestība nav vēl viena garīgā dāvana, bet dzīvesveids, kurā mēs praktizējam visas pārējās Dieva dotās garīgās dāvanas. Atziņa par mīlestības pārākumu var palīdzēt mums saprast, ka dzīvē ir svarīgākas lietas par to, ka man ir taisnība, vai par to, kam ir spēks un vara, vai kam pienākas visa cieņa un gods. Ja viss, kas notiek draudzē, nav darīts mīlestības garā, tad visas garīgās sarunas, zināšanas, dievbijība un pašuzupurīgā došana ir pilnīgi nekas.
Mīlestība nav vienlīdzīga citām dāvanām, uz to norāda tās pastāvēšana arī nākamā laikmetā. Kamēr vien pastāv šī laikmeta ierobežojumi, pat Svētā Gara tiešā klātbūtnē mēs atzīstam un pravietojam nepilnīgi! Pravietošana, runāšana dažādās valodās un zināšanas visas ir nepilnīgas un raksturo šī laikmeta neobjektivitāti, bet pienāks laiks, kad tās visas zudīs. Bet “Mīlestība nekad nebeidzas”. Būtībā tā ir vienīgā, kas raksturo nākamo laikmetu. Īpaši to izceļ 1.Kor. 13:8 beigās teiktais, ka pat “atziņa zudīs”.
Mēs tagad redzam neskaidri, kā raudzīdamies atspulgā, bet tad – vaigu vaigā; tagad es atzīstu daļēji, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. (1.Kor. 13:8)
8. nodaļas sākumā apustulis Pāvils norāda, ka “zināšanas rada augstprātību, bet mīlestība – tā veido cilvēku”, bet 13. nodaļā norāda, ka mūsu miglainais ieskats lietās un attiecībās ar Dievu kādu dienu pārvērtīsies par skatu vaigu vaigā un mūsu daļējās zināšanas kļūs pilnīgas. Pāvils apliecina, ka tagad mēs nepazīstam pat paši sevi, tikai pēc Kristus otrās atnākšanas mēs pa īstam iepazīsim sevi un, protams, arī Kristu — kad skatīsim Viņu “vaigu vaigā” (1.Kor. 13:12).
Šī nodaļa vēstulē korintiešiem atklāj, cik neiedomājamu brīvību, kādas dāvanas un iespējas Dievs mums visiem ir devis, lai mēs noskaidrotu, ko nozīmē mīlēt tā, kā Viņš ir mīlējis. Pāvils vēlas, lai korintieši, un arī mēs, ikdienas attiecībās ņemtu vērā to, kas notiks nākotnē. Lai mūsu zināšanas par nākamo laikmetu nosaka mūsu savstarpējās attiecības šodien, lai mūsu attiecības nosaka mīlestība, nevis lietas, kas drīzi izbeigsies. Un vēstule noslēdzas ar tādu kā paradoksu, ka beigās mums paliek tikai tas, ko esam atdevuši prom.
Pēc svētrunas bija Svētais Vakarēdiens, kurā pārdomājām Jēzus krusta ciešanas 22. psalma gaismā un Jēzus krusta nopelnu kā pamatu kristīgās draudzes vienotībai. Dievkalpojuma otrajā daļā pētījām Bībeli un pārrunājām apcerējuma nedēļas tematus.
Sestdienas dievkalpojuma noslēgums bija īpaši emocionāls un neaizmirstams. Pateicāmies mācītājam Guntim par paveikto septiņu gadu laikā Limbažu draudzē un novēlējām veiksmīgu kalpošanu Smiltenes un Strenču draudzēs. Tas nozīmē, ka turpmāk tiksimies retāk, bet gaidīsim ciemos!
Pēc pāris kopīgu fotomirkļu iemūžināšanas baudījām svētku mielastu. Pavadījām laiku sarunās pie bagātīgi klāta galda ar kūkām un spirdzinošu sulu.
Lai arī vasara teju pagājusi un pilsētas svētki beigušies, vēlamies mazliet pastāstīt par kādu skanīgu un skaistu notikumu mūsu draudzē. Tā kā šis ir Limbažu 790. jubilejas gads, nolēmām pilsētai uzdāvināt muzikālu dzejas pēcpusdienu. Tā norisinājās 3. augusta pēcpusdienā biedrības “Limbažu filcs” mājīgajā otrā stāva zālē.
Pasākumu ar uzrunu atklāja mācītājs Guntis Bukalders. Pēc tam viņš deva vārdu dzejniecei un kapelānei Rudītei Losānei un mūziķiem no grupas “Sliekšņi un griesti”. Siltie un spožie saules stari piepildīja zāli un kopā ar Rudītes dzeju raisīja īpašu noskaņu. Starp dzejas rindām ieskanējās “Sliekšņu un griestu” mūzika. Grupas repertuārā ir vairākas dziesmas ar Rudītes dzeju, piemēram, “Dieva meklētāji” un dziesmiņa par pāvu..
Kas cilvēkiem patika? Erika Davidsone pēc koncerta sacīja: “Man ļoti patika ir ‘Sliekšņi un griesti’, ir Rudītes Losānes lasījums – tas nu ir mans Limbažu pilsētas svētku īpašais notikums un atklāsme.”
Pateicamies Rudītei un mūziķiem par skaistu koncertu! Paldies arī biedrībai “Limbažu filcs” par telpām. Pāri visam lai Dievam slava par iespēju būt kopā un priecāties!
Sestdien, 3. augustā no pl. 9:00-14:00
Adventistu Baznīcas Limbažu draudzes telpās
Burtnieku ielā 5-6 (2. stāvā)
Sestdien, 3. augustā plkst. 16:00 “Limbažu Filca” 2. stāva zālē notiks
http://slieksniungriesti.lv
Ieeja par ziedojumiem
Loma Linda universitātes profesors Ričards Raiss (Richard Rice) salīdzina draudzi ar karaspēku, uzņēmumu un ģimeni. Kas raksturo šos trīs draudzes modeļus?
Karaspēks
Armiju raksturo dzelzs disciplīna un stingri noteikta hierarhija. Karaspēka uzdevums ir aizsargāt valsti no iekšējiem vai ārējiem iebrucējiem, vai arī iekarot citas valsis. Galvenais karā ir uzvara. Jebkura brīvdomāšana ir atkāpšanās no armijas disciplīnas un reglamenta.
Saskaņā ar šo modeli vissvarīgākā ir draudzes izaugsme. Draudze kā karaspēks eksistē, lai uzvarētu ienaidnieku, pārvarētu pretinieku un iekarotu jaunas teritorijas. Kristus kareivjiem jābūt gataviem atdot visu draudzes uzvarai — jo ir tikai uzvara vai zaudējums. Neuzvarēšana nozīmē zaudēšanu.
Militārs konflikts parasti sākas tad, kad visas citas metodes ir cietušas neveiksmi. Līdzīgi arī draudze, kas apzinās sevi kā armiju, vairāk uzmanības pievērš mērķim, nekā metodēm, kā šo mērķi sasniegt. Galvenais ir panākumi — ja kaut kas nodrošina draudzes pieaugumu, tad tas ir attaisnojams.
Draudzes locekļu personīgās vajadzības tiek vērtētas tikai tik tālu, cik tās ir noderīgas kopīgam mērķim. Vissvarīgākais priekš karavīriem ir trenēties, lai armija gūtu uzvaru. Kareivji eksistē priekš armijas, nevis otrādāk.
Vai esat piedzīvojuši vienaldzīgu attieksmi pret sevi no draudzes puses? Tas izriet no uzskata par draudzi kā par armiju.
Uzņēmums
Katra uzņēmuma pamatā ir kāds mērķis, kā dēļ šis uzņēmums pastāv un strādā. Draudzei kā biznesam vai uzņēmumam misija ir tās pastāvēšanas pamats. Veiksmīgu uzņēmumu raksturo tirgus daļas palielināšana, produktivitātes paaugstināšana, ieņēmumu un peļņas palielināšana.
Draudze pastāv, lai pastāvīgi palielinātu tās locekļu skaitu. Katra draudzes locekļa pienākums ir atvest sev līdzi vēl kādu uz draudzi.
Katra draudzes pasākuma veiksmes mēraukla ir, vai attiecīgais pasākums nesīs draudzes locekļu pieaugumu. Šis uzskats par draudzi kā biznesa organizāciju mudina organizēt arvien jaunus masu pasākumus ar mērķi palielināt draudzes locekļu skaitu.
Pārāk uzsverot skaitlisko izaugsmi, mēs atstājam novārtā Kristus lielās pavēles pārējos uzdevumus: uzmanības centrā ir kristības un ēnā paliek mācīšana un darīšana par mācekļiem. Tādas lietas kā draudzes locekļu aprūpe, kristīgā padomdošana vai krīzes centru veidošana tiek uzskatītas par novirzīšanos no draudzes galvenā uzdevuma veikšanas.
Reizēm dzīšanās pēc kristību skaita liek ignorēt tās teritorijas, kurās nav sagaidāms liels draudzes pieaugums. Pirms dažiem gadiem mācītājiem domātajā «Ministry» žurnālā bija raksts par mūsu globālās misijas stratēģiju, kurā atteicās no sākotnējās idejas vispirms doties tajās teritorijās, kur nav kristiešu, un tā vietā izvēlējās doties kristīgajās teritorijās, kur nav adventistu. Plāna izstrādātājiem svarīgāka šķita iespēja uzrunāt jau esošos kristiešus un tā ar mazāku piepūli palielināt kristību skaitu, nevis paplašināt draudzes klātbūtni jaunās teritorijās.
Redzot draudzi kā uzņēmumu, indivīds kļūst par skaitli statistikas atskaitēs. Ir kārdinājums visu uzmanību veltīt jaunu draudzes locekļu iegūšanai, maz uzmanības pievēršot esošajiem. Varbūt arī jums kādam ir gadījies izjust atšķirību pirms un pēc kristībām?
Draudze kā karaspēks un draudze kā uzņēmums mijās viens ar otru — kad noplok militārā noskaņa, pieaug biznesa noskaņojums, un tad atkal otrādāk.
Ģimene
Ģimeni raksturo savstarpējas radnieciskas attiecības, kaut arī ir zināma hierarhija. Ģimenē var būt domu un uzskatu atšķirības.
Bībelē, Marka ev. 3:14 mums ir teikts, kāpēc Kristus izraudzījās sev mācekļus: “Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa…” Jēzus nekad neslēpa savu vientulību un atkarību no citiem cilvēkiem. Mācekļi kļuva Kristum par brāļiem un māsām un māti. Viņš mīlēja viņus.
Ja mēs raugāmies uz draudzi ģimenes kontekstā, tad tas būtiski izmaina mūsu kritērijus, kas ir veiksme, panākumi, kas ir mūsu mērķis. Mainās attieksme pret skaitlisko pieaugumu — ģimenes pieaugums ir būtisks jautājums, bet tas nav vissvarīgākais jautājums. Pieaugums nav ne ģimenes vienīgā prioritāte, pat ne vissvarīgākā prioritāte, tā nav arī pamats ģimenes eksistencei. Ģimenē vienlīdz svarīga ir gan tās locekļu dzīves labklājības uzlabošana un attiecību stiprināšana, gan tās pieaugums. Mērķis ir nopamatot draudzes locekļus Dieva ģimenē, stiprinot brāļu un māsu attiecības.
Lasot Jauno Derību, redzam, ka misija ir svarīga. Kristus deva Lielo uzdevumu. Pāvils lūdza ticības biedriem lūgt par viņu, lai viņš “bez bailēm varētu sludināt evaņģēlija noslēpumu.” (Ef. 6:19). Un tomēr raugoties uz visu Jauno Derību kopumā, šķiet, ka draudzes skaitliskajam pieaugumam ir otršķirīga prioritāte. Efezas draudzei Pāvils rakstīja: “Patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus.”
Pētera otrā vēstulē ir aprakstīti kristīgās attīstības pakāpieni, kas iesākas ar aicinājumu iegūt tikumu, atziņu, atturību, pacietību, dievbijību, brālību un mīlestību, un noslēdzas ar aicinājumu pieaugt “mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā” (2.Pēt. 1:5–7; 2.Pēt. 3:18). Gan 1.Kor. 3:1–3, gan vēstule ebrejiem (5:12 un 6:1) aicina izaugt no bērna vecuma un sasniegt briedumu. Šīs un citas rakstvietas atklāj, ka Jaunās Derības autori visvairāk uztraucās par draudzes locekļu garīgo augšanu. Šeit redzam, ka patiesas kristīgās sabiedrības veidošana ir draudzes augstākā prioritāte.
Kā tas izmaina misiju: raugoties no ģimenes perspektīvas, mēs ārpus draudzes esošos cilvēkus redzēsim kā iespējamus brāļus un māsas Kristū. Tas paver ceļu mīlestībai uz cilvēkiem, liek mums interesēties par mūsu nākamo brāļu un māsu dzīvi.
“Draudzes ģimenei ārējais pieaugums izriet no iekšējo attiecību izaugsmes. Dieva ģimenes locekļiem mīlot citam citu tā, kā to atklāj Kristus dzīve, viņi pievilks citus sadraudzībā. Tāpēc draudzes ģimenei Kristus mīlestības klātbūtne sabiedrībā ir pamats jebkurām misijas aktivitātēm. Ja mums trūkst Jēzus mīlestības, nav nekādas jēgas tiekties pēc skaitliskā pieauguma, un ja mēs mīlam Jēzu, nekas nespēs apturēt mūs no pieauguma.” (Richard Rice, Believing, Behaving, Belonging: Finding New Love for the Church, 128–129.)
Kas veido draudzi? — Jaunu draudzes locekļu iegūšana, ietekmes paplašināšana, vai Dieva pielūgsme? Dieva pielūgsme veido draudzes sabiedrību un sniedz priekšnojautas par nākotni, kad būsim atpestīti.
Gan draudzei kā karaspēkam, gan draudzei kā uzņēmumam Dieva pielūgsme nav mērķis, tas ir līdzeklis jaunu cilvēku piesaistei vai jaunu draudzes locekļu mantošanai.
Vieniem dievkalpojums ir jaunas informācijas sniegšana, mērķis ir doktrīnas un apmācības. Jo vairāk informācijas ir svētrunā, jo labāk.
Otriem dievkalpojums ir svarīgs reliģisko pienākumu izpildes dēļ. Dievkalpojumi sniedz motivāciju un instrukcijas, kā efektīvi liecināt un kā iet šauro ceļu. Līdzīgi domājošo satikšanās ir būtisks stiprinājums — līdzīgi darbojas Anonīmie Alkoholiķi.
Abām šīm grupām pielūgsme dod ieguldījumu tam, kas notiks ārpus pielūgsmes laika. Pielūgsme ir kā instruktāžas laiks. Karaspēks attaisno savu eksistenci kaujas laukā. Uzņēmums ir atkarīgs no tā, kas notiek izpētē, ražošanā un sevišķi tirdzniecībā, ne tik daudz darba sanāksmēs. Sanāksmes ir tikai tāpēc, lai organizētu darbu ārpus tām.
Bet ģimenei būt kopā ir pavisam cita nozīme un vērtība. Tas nav tikai līdzeklis, bet gan mērķis. Slavēt Dievu kopīgā saskaņā ar citiem ir kristīgās draudzes ģimenes dzīves mērķis. Ģimenes locekļi var darboties ārpus ģimenes, bet viņi neuzskata laiku, ko pavada mājās, kā laiku, kad sagatavojas dzīvei ārpus tās. Tieši otrādāk, tas, ko ģimenes locekļi dara ārpus ģimenes, ir domāts, lai uzturētu ģimeni. Ģimenes kopā sanākšana ir tās skaistākais brīdis.
Ģimene saskata kristīgās dzīves piepildījumu iespējā tikties ar brāļiem un māsām Kristū, līdzdalot prieku, cerības, bailes un neziņu, daloties sasniegumos un nepaveiktajā, sniedzot viens otram iedrošinājumu un piedošanu, kopā atverot sirdis Svētā Gara iespaidam, kopā slavējot Kungu un Pestītāju. Tas ir ģimenes pastāvēšanas augstākais piedzīvojums. Šādā kontekstā Dieva slavēšanai ir milzīga nozīme. Vienošanās Dieva slavēšanā draudzei būs visnozīmīgākā lieta.
Vai jūs ilgojaties būt šāda ģimene, kas ik sabatu sanāk kopā, lai dalītos piedzīvotajā, lai stiprinātu cits citu, lai kopā slavētu Dievu?
«Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!» (2.Kor. 13:13)
G. Bukalders