Ziemassvētku dievkalpojums

Šogad nolēmām Ziemassvētku dievkalpojumu rīkot kopā ar draudzes kārtējo dievkalpojumu 26. decembrī. Bija daudz skaistu dziesmu un priekšnesumu. Draudzes bērni un jaunieši bija iestudējuši arī ludziņu “Jēzus atbrīvo no grēka”. Ar dzeju iepriecināja Mairita Sieriņa un Silvija Kaire. Klausījāmies Jutas un Aivara Pluģu dziedāto dziesmu “Kāds klusums”. Svētku dievkalpojumu ar dziesmām kuplināja arī Ozoliņu ģimenes ansamblis. Viņu izpildījumā dzirdējām vairākas dziesmas — “Kas ir šis bērns?”, “Pār mazo ciemu ielejā” un “Klusa nakts, svēta nakts”. Tabita Ozoliņa un Varis Šteinbergs duetā nodziedāja dziesmu “Miers virs zemes”. Dziesmu “Jēzus mīlestība” izpildīja Silvija Kaire kopā ar Birutu Rudzīti un Tamāru Repinu. Ar instrumentāliem skaņdarbiem iepriecināja ģitāriste Laura Sieriņa un pianiste Tabita Ozoliņa.

Mācītājs Guntis Bukalders aicināja vēlreiz pārdomāt Jēzus ienākšanu šai pasaulē. Ja tā notiktu tagad, vai mēs Viņu atpazītu? Vai arī mēs būtu tikpat skeptiski, kā daudzi ticīgie tolaik? Jēzus nevalkāja garīdznieka tērpu, viņš bija galdnieks no Nācaretes — mazas pilsētiņas Galilejā. Cilvēki tolaik gaidīja Dieva sūtītu glābēju, kas atbrīvos viņus no okupācijas varas un atjaunos Izraēla valsts varenību. Viņi gaidīja ķēniņu kaujas ratos. Tā vietā viņu priekšā stāvēja cilvēks putekļainās sandalēs un ar Galilejai raksturīgo akcentu runāja par Dieva valstību — par piedošanu, izlīgšanu ar tuvāko un piedošanu saviem ienaidniekiem. Vai bija viegli Viņā saskatīt Dieva sūtīto glābēju?

Lasījām Jes. 9:1-6, kur daudzi kristieši saskata pravietojumu par Kristus piedzimšanu 7 gadsimtus pirms šī notikuma. Pirmajā pantā teikts, ka “Tauta, kas staigā tumsā, redz spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdz gaisma.” Lai arī Dieva valstību ceļ Dievs un tā nav atkarīga no mūsu pūlēm, talantiem un veiksmēm, tomēr šajā rakstvietā ir kaut kas, ko cilvēki dara: viņi redz lielu gaismu. Viņiem ir kāds skatījums par nākošā ķēniņa taisnīgu valdīšanu. Viņi raugās pasaulē, kas ir tikpat sabojāta, kāda tā bija vakar, pirms gada vai pirms 1000 gadiem, bet viņi redz tajā darbojamies Dievu. Viņi redz Dieva pēdas cilvēces vēsturē. Visskaidrāk tas atklājas Jēzus Kristus piedzimšanā un Viņa kalpošanā. Tā rezultātā ir radusies jauna cilvēku ģimene — draudze. Tās pastāvēšana un it īpaši tās vienotība liecina pasaulei par gaismu, kas spīd pār apkārtējās pasaules tumsu. Tas aicina mūs domāt par to, cik mēs atstarojam Jēzu Kristu katrs savā dzīvē. Vai Kristus ir dzimis mūsos?

Dievkalpojuma beigās visi kopā nodziedājām vienu no skaistākajām un populārākajām Ziemassvētku dziesmām – “Klusa nakts, svēta nakts”.

Pēc dievkalpojuma sveicām decembra mēneša jubilārus, un bērni saņēma Ziemassvētku dāvanu paciņas. Tad sekoja sadraudzības brīži pie tējas, cepumiem un pelēkajiem zirņiem. Skatoties fotogrāfijas uz lielā ekrāna, atcerējāmies 2009. gada notikumus Limbažu draudzē.

Katru reizi, kad divi cilvēki viens otram piedod, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad cilvēki parāda izpratni saviem bērniem, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad kāds palīdz citam, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad kāds izlemj sākt godīgu dzīvi, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad piedzimst bērns, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad mēģini savai dzīvei iegūt jaunu jēgu, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad jūs viens otru uzlūkojat ar sirds acīm, ar smaidu uz 
lūpām, ir Ziemassvētki.
Jo ir dzimusi mīlestība.
Jo ir dzimis miers.
Jo ir dzimis taisnīgums.
Jo ir dzimusi cerība.
Jo ir dzimis prieks.
Jo ir dzimis Kristus, Kungs.