Kas vajadzīgs Dieva svētībai un mieram

“Pēc tam Viņš iegāja Templī un sāka izdzīt pārdevējus, sacīdams uz tiem: “Ir rakstīts: Mans nams ir lūgšanas nams, bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju bedri.” Viņš katru dienu mācīja Templī. Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji, arī tie, kas stāvēja tautas priekšgalā, domāja par to, kā Viņu nomaitāt, bet nezināja, kā to darīt, jo visa tauta Viņam bija pieķērusies un klausīja Viņu.” (Lūkas evaņģēlijs 19:45–48)

Šajā rakstvietā lasām, ka Jēzus apraud Jeruzālemes pilsētu. Atkal un atkal Jēzus ir aicinājis šo pilsētu uz mieru, vairākkārtīgi brīdinājis to par sekām, ja tā neuzklausīs Viņa padomu (piem., Lk. 13:2–5), bet tā nav pieņēmusi miera vēsti, un tagad Viņš skaidri apzinās tās likteni. Viņš ir pilsētā, kur Pilāts ir nogalinājis galilejiešus un drīz nogalinās vēl vienu. Viņš ir pilsētā, kur nesen sabruka Ziloas tornis un kur drīzumā bruks Dieva Tempļa mūri. Ja ieklausāmies Jēzus balsī, tad tā nav ledaini auksta, kas izsaka tikai spriedumu par nepaklausību. Tā nav balss, kas pārmetuma tonī saka: “Re, es jau jums teicu, ka tā būs!” vai “to jūs esat pelnījuši.” Tās ir mīlestības asaras, tās ir Dāvida asaras par savu dēlu Absalomu (2. Sam. 15), kuru viņš nespēja izglābt.

Šīs asaras atbilst tam, kas notiek Templī. Tā nav tikai reakcija pret komerciju Dieva namā. Tas ir brīdinājums, ja Dieva nams kļūst par patvērumu nacionālistiem un dumpiniekiem, tad agrāk vai vēlāk tas nāks Dieva tiesā. Un šķiet, ka pašlaik tieši šie dumpinieki ir pārņēmuši Tempļa vadību. Interesanti, ka Lūka šeit nelieto vārdu ἅρπαξ (harpax), kas apzīmē finanšu blēžus un krāpniekus, bet λήστής (lēstēs), kas apzīmē lielceļa laupītājus, bandītus un revolucionārus.* Interesanti, ka arī jūdu vēsturnieks Jozefs Flāvijs piemin šādas “laupītāju bedres”—alas Jūdejas kalnos, kurās slēpās zeloti, kas cīnījās pret Romu. Līdz ar to var teikt, ka Jēzu tik daudz neuztrauca tirgoņi, kas mēģināja iegūt dažus šekeļus no upurdzīvnieku tirdzniecības**, jo viņu rīcība bija sīkums, salīdzinot ar to, ko plānoja augstie priesteri un viņu pavadoņi.

Tāpat kā Jesajas dienās, Templis tautas apziņā bija kļuvis par nesatricināmu Dieva apsolījumu saudzēt Israēlu visos apstākļos un situācijās. Un tāpat kā Jesajas laikos, tautai nāksies vēlreiz pārliecināties, ka ja pamatā visam nav ticība un paklausība, tad Templis nevienu neglābs. Ja esat savienībā ar svēto Dievu, tad nepaklausība neatgriež jūs izejas lauciņā kā tas ir tādās galda spēlēs kā “Cirks” un dažās citās. Nepaklausība izsauc Dieva sodu, ko Dievs skumjās izlej pār ļaudīm, kas noraida Viņu un Viņa mērķus.

Pārdomājot Jēzus brīdinājumus par tiesu, neaizmirsīsim Viņa asaras! Ja Lūkas 19. nodaļa aino ilgi gaidīto un praviešu sludināto Dieva atgriešanos Ciānā, savā Templī, tad šīs asaras nav vienkārši cilvēka reakcija uz bēdīgo situāciju, tās ir mīlestības Dieva asaras par to, ka tauta atsakās no tā, kas varētu tai nest mieru un svētības. Lasot to, pārdomāsim, kas mums katram ir vajadzīgs mūsu mieram un patiesai sadraudzībai ar Dievu.

Tuvojas 18. novembris, Latvijas valsts proklamēšanas svētki. Pārdomāsim, kas Latvijai vajadzīgs mieram. Lūdzot vai dziedot “Dievs, svētī Latviju!”, pārdomāsim, cik patiesa ir mūsu lūgšana, un vai mūsu lūgšanas un ticības pamatā ir Dievs vai kas cits—varbūt mūsu pašu spējas vai paļāvība uz mūsu institūcijām? Svētība nāk no Dieva tiem, kas izvēlas Viņu par savas dzīves pamatu. Bet svētība nav kaut kas tāds, kas kļūst par privātīpašumu. Tā sniedzas tālāk un meklē ceļu pie tiem, kas vēl nepazīst Dievu—neatkarīgi no viņu tautības, sociālā vai ekonomiskā stāvokļa. Tāpēc lai Dievs palīdz mums dzīvot šajā valstī par svētību visiem līdzcilvēkiem. Lai Latviju nekad nepiemeklē “laupītāju bedres” raksturojums, kur dzīšanās pēc naudas, nekustamiem īpašumiem un politiskās neatkarības padara cilvēkus aklus un kurlus pret Dieva piedāvāto ceļu! Lai Dieva svētība skar katru cilvēku šai zemē, lai tā ļauj visiem iepazīt patieso svētību avotu un lai Dieva svētība un miers ir ar katru Latvijas iedzīvotāju. Āmen.

__________________________
* ἅρπαξ (harpax), alkatīgs, rijīgs, laupītājs, blēdis, krāpnieks. 
κλέπτης (kleptēs), zaglis.
** Word Biblical Commentary 35.c sējumā 938. lpp. skaidrots, ka pēc vēsturniekiem pieejamās informācijas upurdzīvnieku tirdzniecība templī bija labi organizēta un nav iemeslu domāt par krāpniecību vai izspiešanu.