Septiņi gadi mācītāja un Limbažu draudzes dzīvē

No 2006. gada oktobra līdz 2013. gada septembrim Limbažu draudzes mācītājs bija Guntis Bukalders. Tagad viņš kalpo Smiltenes un Strenču draudzēs. Atvadoties uzdevu dažus jautājumus mācītājam G. Bukalderam par Limbažos pavadīto laiku.

• Septiņus gadus tu biji mācītājs Limbažu draudzē. Kas pa šo laiku mainījies tavā un draudzes dzīvē? 

Šie septiņi gadi pagāja kā viens acu mirklis, kā Jēkabam Bībelē. Sākums kalpošanas darbam bija negaidīts. Kādu dienu saņēmu bīskapa Viestura Reķa zvanu, ka ar šīs nedēļas nogali man būs jāsāk kalpot Limbažu draudzē. Pa ceļam uz dievkalpojumu māc. Vilnis Latgalis man pajautāja: “Vai esi ordinēts?” Teicu, ka nē. “Labi,” teica māc. Latgalis, “mēs iesvētīsim tevi par Sv. Vakarēdiena diakonu, lai vari sākt kalpot draudzē.” Mans pirmais dievkalpojums bija Sv. Vakarēdiena dievkalpojums, tas varbūt ir vēl viens no iemesliem, kāpēc Vakarēdiena dievkalpojumi man kļuva īpaši.

Pirmais kalpošanas gads bija nedrošs. Pirms manis draudzē bija kalpojuši mācītāji ar pieredzi šai darbā, bet es biju iesācējs. Tā sanāca, ka man šis amats bija jāapgūst zināmā mērā pašmācībā, bez citu mācītāju tiešas uzraudzības. Protams, kolēģi nekad neatteica padomu, kad to lūdzu. Pirmie sprediķi, pirmie draudzes locekļu apmeklējumi mājās, draudzes padomes sanāksmes, pēc kāda gada pirmie bēru pasākumi, pirmais evaņģelizācijas seminārs, tad pirmais laulību dievkalpojums. Esmu pateicīgs Dievam, ka viss noritēja pakāpeniski, nebija tāda sajūta, ka iemet tevi kā kucēnu upē un tad nu ķepurojies kā māki. Bija iespēja aprast un sagatavoties.

Kas mainījies draudzes dzīvē? Man šķiet, ka draudze ir augusi Dieva Vārda atziņā un pazemībā. Īpaši priecē tas, ka šo gadu gaitā cilvēki ir uzdevuši jautājumus, kas atklāj, ka viņi nopietni pārdomā Bībelē lasīto un sprediķos dzirdēto. Tas varbūt nav kaut kas tāds, kas ārēji redzams, bet tas norāda uz pārmaiņām sirds dziļumos, un tas priecē. Protams, atskatoties uz šiem septiņiem gadiem, nevar nepamanīt arī to, kā draudzes locekļu bērni izauguši par jauniešiem, devušies studēt, bet interese par Dieva Vārdu ir saglabājusies. Tas ir brīnišķīgi. Tas liecina par patiesām kristīgām vērtībām un labām attiecībām mājās.

• Vai ir kāds notikums/piedzīvojums, kas tev paliks atmiņā?

Ir, pat vairāki. Kā jau iesākumā pieminēju, tie ir gan Sv. Vakarēdiena dievkalpojumi, gan arī Lieldienu dievkalpojumi. Lai arī draudze nav skaitliski liela, cik svinīgi un majestātiski skanēja Lieldienu dievkalpojuma dziesmas! Tāpat atmiņā paliks brīnišķīgie dievkalpojumu zāles noformējumi Lieldienās un Ziemassvētkos. Noteikti gribētu pieminēt arī brīvdabas dievkalpojumus kopā ar kaimiņu draudzēm un Rudītes Losānes dzejas dievkalpojumu. Ļoti savdabīgi un interesanti priekš manis bija bēru svētbrīži romu tautības cilvēkiem, kas ļoti atšķīrās no latviešu bēru pasākumiem. Tāpat jaukās atmiņās paliks Ziemassvētku pasākumi sociālās aprūpes centros. Ļoti daudz skaista piedzīvots šajos septiņos gados. Un kā skaists noslēgums tam bija atvadīšanās dievkalpojums Limbažu draudzē. Daudzie ziedi, apsveikumi un draudzes locekļu izveidotais atmiņu albums — tas bija patiess pārsteigums un sirds siltuma atklāsme! Tas aizkustināja līdz asarām.

• Ko tu novēli draudzei un mājas lapas lasītājiem?

Turpināt pieaugt Kristū, Viņa mīlestībā un pazemībā. Turpināt visu to labo, ko draudze jau dara — apmeklēt vecākos draudzes locekļus mājās, palīdzēt tiem, kam ir mazāk, iedrošināt tos, kas tikai sāk ticības ceļu, būt par uzskatāmu piemēru citiem, ko Kristus mīlestība un žēlastība var mainīt cilvēka dzīvē! Cik tas katram iespējams, liecināt par Dieva mīlestību citiem. Un jauniešiem — veltīt savu sirds degsmi un jaunības enerģiju Dieva lietās! Tas ir vislabākais laiks, ko uzticēt Dievam. Pēc Kristus apsolījuma tas nepaliks bez atlīdzības ne šinī dzīvē, ne nākamā. Lai Dievs jūs visus svētī sadraudzībā un kalpošanā!