Viena lieta…

Vai jūs esat kādreiz domājuši par to, kāpēc dažiem cilvēkiem dzīvē veicas, bet citiem nē? Ar ko atšķiras veiksminieki no neveiksminiekiem? Vai arī — kāpēc divi it kā līdzīgi cilvēki iemanto atšķirīgu Dieva vērtējumu? Reizēm tas noved pie “vienas lietas”, kam ir liktenīga nozīme. Piemēram, sarunā ar bagāto jaunekli, Jēzus teica: “Vienas lietas tev vēl trūkst: pārdod visu, kas tev pieder, un izdali to starp nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un tad nāc Man līdzi!” (Lk. 18:22). Bet sarunā ar Martu Jēzus teica: “Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta.” (Lk. 10:42).

Viena lieta… Reizēm, pirmajā acumirklī, varbūt pat niecīga, tā kļūst par stūrakmeni nākotnes laimei vai postam.

27. psalms iesākas ar Dāvida ticības apliecību Dievam. Lasot pirmos trīs pantus, redzam, ka tas notiek ienaidnieku uzbrukuma laikā. Kad ienaidnieki uzbrūk, Dāvids spiežas tuvāk Dievam. Dāvids tāds bija jau no jaunības. Jau 1. Sam. 17. nodaļā lasām, ka tad, kad citi kareivji redzēja tikai šausmas Goliāta izskatā, Dāvids izgāja pret Goliātu Israēla Dieva spēkā, kuru Goliāts izsmēja un nicināja. Dāvids koncentrējās uz Dievu, nevis uz saviem ienaidniekiem.

1. Pagātnes piedzīvojumi ar Dievu

Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?

Dāvids apzinās, ka arī Dievs ir bijis ar viņu līdz šim un vēlas būt kopā ar Dievu, tāpēc bailēm nav pamata. Un tomēr, lasot šo psalmu no sākuma līdz galam, rodas sajūta, ka Dāvids cīnās ar bailēm. Viņš cenšas atgādināt sev to, kā Dievs ir glābis viņu iepriekš, lai nebītos no ienaidniekiem šodien.

Kad uzbrūk ienaidnieki, mēs cenšamies attaisnot savu rīcību aizstāvoties. Mēs runājam tādās kategorijās kā “mēs” un “viņi”. Tomēr šajā psalmā redzam, ka tobrīd, kad ienaidnieka armija ielenc Dāvida ļaudis, viņš nelūdz ne pēc savas uzvaras, ne pēc ienaidnieka sakāves, bet pēc iespējas dzīvot Dieva klātbūtnē, skatīt Dieva jaukumu un pielūgt Viņu. Dāvidam vislielākā nelaime dzīvē nav ienaidnieka uzvara, bet Dieva klātbūtnes zaudēšana.

Nākamie panti atklāj to, kas ir Dāvida dzīves virzītājspēks, motivācija. Kad viss otršķirīgais ir atšķirts, kas paliek, kas ir tas, kad Dāvida dzīvei piešķir jēgu, virzienu un enerģiju? Kāds ir viņa dzīves mērķis?

2. “Vienu es izlūdzos”

Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā…

Dāvidam ir viena vēlēšanās, kas izpaužas trīs jomās:
1) Dzīvot Dieva klātbūtnē;
2) Skatīt Viņa jaukumu;
3) Pielūgt Viņu.

“Palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu”
Šis ir ļoti interesants pants. Pirmkārt, Dāvids vēlas palikt Kunga namā visu mūžu. Tas ir kaut kas pilnīgi neiespējams! Dieva svētnīcā drīkstēja kalpot tikai Ārona pēcnācēji no Levija cilts—levīti un priesteri, bet Dāvids nebija no Ārona cilts, viņš bija no Jūdas cilts, pie tam ar moābiešu un kānaāniešu asiņu piejaukumu (caur Ruti un Tamāru). Dievs, izraugot ķēniņu ar šādiem radurakstiem, it kā norādīja, ka Viņu īpaši nesaista nacionālistiskie vai etnocentriskie principi. Dievs ir visu tautu Dievs. Bez tam neviens cilvēks nedrīkstēja dzīvot svētnīcā. Priesteri drīkstēja tur uzturēties svētajā vietā tikai kalpošanas laikā un Augstais priesteris tikai vienreiz gadā drīkstēja ieiet vissvētākajā vietā. Bet Dāvids ilgojas pēc kaut kā tāda, kas nevienam nav atļauts!

Vai ar šo pantu jāsaprot, ka mums visiem vajadzētu pārcelties uz dzīvi uz baznīcu? Dāvids diezin vai domā kādu fizisku celtni, jo Kunga nams jeb templis, kas pieminēts 4. pantā, būtībā vēl ir tikai Dāvida sapnis, tas vēl nav uzcelts, to vēlāk uzcels Dāvida dēls Salamans. Tātad Dāvids šeit runā par apziņu, ka viņš dzīvo Dieva klātbūtnē un staigā Dieva dotajā gaismā jeb dzīves atziņā.

Kad atkal tuvojas ienaidnieks, Dāvids izvēlas būt tuvāk Dievam, viņš vēlas dzīvot Dieva klātbūtnē un pielūgt Dievu Viņa templī. Bet Dieva pielūgsme nav tikai dažu minūšu vai pāris stundu jautājums. Dāvids vēlas būt Kunga namā visu mūžu.

“Skatīt Viņa jaukumu”
Ko nozīmē skatīt Dieva jaukumu? Kad mēs domājam par jaukumu vai skaistumu, mēs iztēlojamies kaut ko, kas ir skaists pārklājums kaut kam. Skaistas tapetes, skaists krāsojums, skaista ainava. Dieva skaistums atšķiras ar to, ka tas nav virspusējs, tas izriet no Dieva būtības.

Bībelē ir vairākas rakstvietas, kas runā par Dieva godību: 2. Moz. 24:15–17 Dieva godība bija kā rijoša uguns, bet 2. Mozus 33:18 Dieva godība ir Viņa žēlsirdība pret israēliešiem, savukārt Jāņa 2:11 Jēzus godība ir Dieva varenā spēka atklāsme epifānijā mācekļiem.

“Pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā”
Pielūgsme. Tā izriet no radītas būtnes apziņas, ka tā stāv vai dzīvo Dieva priekšā un apjauš Dieva rakstura skaistumu. Kāpēc Dievs vēlas pielūgsmi vai kāpēc mums ir jāpielūdz Dievs? Jesajas 6:2-4 lasām:

“Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja. Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!” Sliekšņu pamati trīcēja no sauciena skaņām, un nams pildījās ar dūmiem.”

Vai Dievam pietrūkst slavas? Vai Viņam nepietiek ar eņģeļu, serafu un ķerubu veltīto pielūgsmi? Vai debesu būtņu pielūgsme nav daudz skaistāka par grēcinieku pienesto pielūgsmi?

Problēma nav tā, ka Dievam pietrūktu slavas vai pielūgsmes. Problēma ir mūsos pašos. Jo grēciniekam ir divas tendences — vai nu uzskatīt sevi par daudz lielāku, nekā viņš vai viņa patiesībā ir, vai arī sirgt ar mazvērtības sajūtu. Radītāja pielūgsme nostāda mūs pareizajā stāvoklī attiecībās ar Dievu un līdzcilvēkiem. Mēs apzināmies, ka Dieva priekšā un Kristus krusta pakājē visi esam vienlīdzīgi, ka Dievs mūs mīl un glābj, atdodot visdārgāko, kas Viņam ir. Tādējādi pielūgsme gan pazemo ego, gan ceļ pazemīgo.

3. Dieva apsardzība

… jo Viņš mani apslēpj Savā mājoklī ļaunā dienā, Viņš mani sargā Savas telts pavēnī un ceļ mani augstu uz klintskalna.

Šis pants ir ļoti interesants. No vienas puses Dāvids saka, ka Dievs paslēpj viņu savā mājoklī un savas telts pavēnī, bet no otras puses Dievs nostāda viņu kalna virsotnē, kur neviens nevar būt paslēpts, jo kalna virsotne ir redzama visiem.

Ja kāds vēlas būt paglābts no ienaidniekiem, vai tādā gadījumā esot paslēptuvē nebūtu prātīgāk palikt neredzamam, uzvesties pēc iespējas klusāk? Bet ieklausieties, ko Dāvids saka:

Tā mana galva būs pacelta, ienaidniekiem redzot, es būšu altāra tuvumā un nesīšu upurus ar gavilēm, dziedādams un spēlēdams Tam Kungam!

Redzot visu to, ko Dievs ir darījis viņa dzīvē, Dāvids to nespēj. Tas ir vēl viens paradokss. Meklējot patvērumu Dievā, jūs nevarat palikt nemanāmi, jūs faktiski nostājaties kalna virsotnē, kur ikvienam ir redzama mūsu izvēle.

4. Realitātes sajūta

Šis psalms godīgi runā par Dieva labestību un šīs pasaules dzīves realitāti. Dažreiz mēs domājam, ka mūsu grēcīguma dēļ Dievs nevēlas neko kopīgu ar mums un ir mūs atstājis vienus. Šķiet, ka arī Dāvids jutās līdzīgi:

Neapslēp no manis Savu vaigu un neatstum Savu kalpu dusmās … Neatmet mani un neatstāj mani …

Tomēr domājot par Dieva raksturu, viņš jau nākamajā pantā secina, ka Dievs nekad viņu nepametīs vienu. Dieva mīlestība ir daudz pārāka pat par vecāku mīlestību pret savu bērnu.

Mana sirds turas pie Tava vārda: “Meklējiet Manu vaigu!” Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu.

Kad Dāvids sauca uz Dievu, Dievs atbildēja caur Rakstiem: “Meklējiet Manu vaigu!” Dāvids paklausīja un ieguva mieru vienā no sarežģītākajām savas dzīves situācijām.

Jautājumi pārdomām

• Kāda ir mūsu reakcija panikas brīžos? Ko mēs tad meklējam? Pēc kā mēs ilgojamies? Vai mūsu lielākās ilgas ir meklēt Dieva vaigu, meklēt visciešākās attiecības ar Dievu? Vai spējam pievērst uzmanību Dievam un vai mums ir pārliecība par Dieva klātbūtni un aizsardzību?
• Uzvara garīgās cīņās nāk no pastāvīgas savienības ar Dievu. Vai mūsu dzīvi raksturo šāda savienība, vai arī tā ir lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem? Vai mēs ilgojamies pēc dzīves Dieva vaiga priekšā, pēc iespējas redzēt Dieva raksturu un pēc Dieva pielūgsmes?
• Kas ir viena lieta, pēc kā mēs ilgojamies, vai viena lieta, ko Dievs vēlas, lai mēs veiktu savā dzīvē?
• Ko mēs praktiski varam darīt, lai meklētu Dieva vaigu un varētu pavadīt visu mūžu Kunga namā?
• Kas traucē mūs meklēt Kunga vaigu?

Noslēgumā es vēlos lūgt, lai katra baiļu vai nedrošības sajūta jūsu un manā dzīvē virza mūs tuvāk Dievam, tuvāk apziņai par mūsu dzīvi Viņa priekšā. Lai bailes un nedrošība kļūst par ceļa rādītāju pretim Dievam. Lai mūsu karstākās ilgas, šī vissvarīgākā “viena lieta” tāpat kā Dāvidam, būtu:

ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā…

Āmen.