Brīvdabas dievkalpojums “Celmiņos”

Sestdien jau trešo vasaru pēc kārta brīvdabas dievkalpojumā Viļķenes pagasta “Celmiņos”, Dzintara un Ingas Ozoliņu mājās, pulcējās ļaudis no Limbažiem, Mazsalacas, Rūjienas un Valkas.

Dzirdējām divas svētrunas, ko sagatavoja Limbažu draudzes mācītājs Guntis Bukalders un Rūjienas, Mazsalacas un Valkas draudžu mācītājs Dzintars Ozoliņš.

Klausījāmies Valkas, Rūjienas un Mazsalacas draudžu dziedātāju priekšnesumus. Man patika Rūjienas meiteņu trio — Ingas Priedes, Ievas Kozlovas un Ievas Rudzītes dziesma par sabatu. Šoreiz viņas dziedāja a capella — bez pavadījuma. Tas bija brīnišķīgi! Klātesošos iepriecināja arī Ināra Seņkāne ar pašsacerētu dzejolīti.

Pēc dievkalpojuma bija sadraudzības brīži pie bagātīgi klāta galda.
Vēlāk kopā braucām uz Tūjas jūrmalu, bija arī pikniks, ēdām arbūzu un cepumus.

Pēc dievkalpojuma jautāju vairākiem cilvēkiem — kas patika. Madara Daukste: “Man ļoti patika abu mācītāju svētrunas. Pasākuma vieta bija lieliska, diena saulaina, jūra burvīga un sadraudzība pie adventistiem vienmēr ir kā nākas! Liels paldies visiem pavāriem un pavārītēm un mājas saimniecei!”

Rita Ozoliņa pateicās Dievam par labiem laika apstākļiem. Viņai patika, ka cilvēki, esot pie dabas, jūtas brīvi. Rita sacīja, ka “patika kopības sajūta, draugu saredzēšanās no citām draudzēm, un brauciens uz jūru.”

“Vasaras brīvdabas dievkalpojumi kopā ar Mazsalacas, Rūjienas un Valkas draudzēm nu jau ir kļuvuši par tādu kā tradīciju,” sacīja Limbažu draudzes mācītājs Guntis Bukalders. “Es no sirds pateicos māc. Ozoliņa ģimenei par viņu labvēlību uzņemt savās mājās tik daudz cilvēku. Es zinu, ka tas nav viegli — telts uzstādīšana prasa gan materiālos līdzekļus, gan laiku, tāpat arī cienasta sarūpēšana un apkārtnes sakopšana. Paldies viņiem par to!”

Jautāts, kas viņam visvairāk patika, māc. Bukalders teica: “Man ir prieks arī par daudzajiem viesiem, kas šogad apmeklēja brīvdabas dievkalpojumu — bija viesi gan no Sjerraleones (Rietumāfrika), gan no Grieķijas. Cilvēkiem ir interese par garīgām lietām, par Dievu. Tāpēc dievkalpojuma organizatoriem ir jārūpējas, lai viss ir kārtīgi sagatavots. Arī mēs ar māc. Dzintaru Ozoliņu dievkalpojuma programmu un svētrunas sākām gatavot jau 2 nedēļas iepriekš. Ceru, ka viss izdevās godam. Man patīk arī sadraudzības brīži pēc dievkalpojuma, kad varam aizbraukt uz jūru un tur liedagā dievkalpojums turpinās, tikai neformālā formā. Var parunāt ar cilvēkiem, uzzināt viņu piedzīvojumus ar Dievu, pastāstīt par saviem piedzīvojumiem. Tas stiprina ticību.”

Kategorijas: Dievkalpojumi, Pasākumi, Ziņas. Ielieciet grāmatzīmi permalink.