Par augšāmcelšanās nozīmi

Jānis iesāk savu stāstu par Jēzus Kristus augšāmcelšanos “agri no rīta, kad vēl bija tumsa”. Ņemot vērā Jāņa ev. simboliku, tas ir kā netieša norāde uz cilvēku izpratni par to, kas notiks.

Nākamajos teikumos mēs sastopamies ar diviem cilvēku tipiem:

• Ar mācekļiem, kas steigšus skrēja uz tukšo kapu, raudzījās uz kārtīgi sakārtotajiem sviedrautiem un, noraidījuši Marijas ideju par Kunga ķermeņa nozagšanu, sāka ticēt, kaut arī vēl neizprotot Rakstus. (Jņ. 2:22 un 12:16).
• Ar Mariju, kas saraudātām acīm raudzījās kapā, bet neredzēja neko vairāk par to, ka viņas Kunga tur nebija. Tikai atskanot personīgam aicinājumam “Marija”, viņa atpazina Labā Gana balsi un atsaucās tai.

Iespējams, ka abās šajās grupās mēs varam saskatīt savas ilgas — arī mēs vēlamies, lai mēs spētu pareizi novērtēt faktus, kas liecina par Dieva darbu, un līdzīgi Marijai, mēs vēlamies, lai Dievs mūs uzrunā personiski, vārdā. Mēs vēlamies sajust, ka Dievs mūs mīl, rūpējas par mums. Līdzīgi Marijai, draudze var uzrunāt konkrētus cilvēkus, kam jādzird Dieva Vārds.

Un vai nav interesanti, ka tieši šim samulsušajam cilvēka, kas raudzījās un neko nesaprata, Kristus pirmajam uzticēja sludināt par Viņa augšāmcelšanos. Nevis mācekļiem, kuri, kā rakstīts, “sāka ticēt”, bet Marijai. Viņa nedrīkst paturēt augšāmcelto Kristu tikai sev, viņai ir jānes ziņa par augšāmcēlušos Kungu citiem:

“Neaizskar Mani, jo Es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva.”

Un viņa to dara, mācekļiem paziņojot: “Es savu Kungu esmu redzējusi.”

Augšāmcelšanās nozīme

Pāvils pirmās vēstules korintiešiem 15. nodaļā ieskicē, ko nozīmē Jēzus augšāmcelšanās mūsu dzīvē. No 47. panta lasām par svētlaimīgo cerību:

Svēto Rakstu lasījums: 1. Korintiešiem 15:47-58

“Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesīm. Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas no zemes; un, kāds Tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas no debesīm; un, tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka tēlu, tā arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm.

Bet to es saku, brāļi: miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz arī iznīcība var iemantot neiznīcību. Redzi, es jums saku noslēpumu: ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti, piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot.

Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti. Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznīcībā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā. Un, kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: nāve ir aprīta uzvarā! Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? — Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.”

Ko nozīmē Jēzus augšāmcelšanās? Tā ir pamats visai mūsu izpratnei par to, ko nozīmē būt kristietim, tā nozīmē dzīvot pasaulē kā cilvēkiem, kas tic jaunai radībai. Lieldienās Dievs iesāka jaunu radību Jēzus Kristus personā. Maza daļiņa no Dieva nākotnes parādījās vēstures vidū un tagad nosaka to, kam mums jābūt kā cilvēkiem, kas vēl aizvien dzīvo pašreizējā vēsturē, bet ar spēku, kas nāk no Dieva nākotnes. Mums ir jāmācās saprast, ko nozīmē dzīvot it kā nākotnē, kur šī nākotne panākas mums pretī, lai satiktos ar mums šodienā.

Šeit mēs varētu sagaidīt, ka Pāvils rakstīs: “Kad nu jums ir šāda brīnišķīga cerība, tad tāpēc pacēluši savus skatus uz augšu, raugāties nākotnē uz Kunga atnākšanu, kas reiz tiešām notiks.” Bet tā vietā Pāvils raksta pilnīgi pretēji:

“Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki Tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs Tā Kunga lietās nav veltīgs.”

Ko nozīmē šie Pāvila vārdi? Kāpēc Pāvils runā par darbu Tā Kunga lietās?

Tā kā Dievs atjaunos šo pasauli un mūs visus kopā ar to, tad viss, ko mēs šodien darām Kunga lietās, ir svarīgi. Kāds ievērojams Jaunās Derības pētnieks skaidro, ka tas nav bezjēdzīgs darbs, ko Dievs sadedzinās ugunī, kad Viņš pārradīs pasauli. Jūs nestādāt rozes vietā, kur rīt ieradīsies buldozers, lai atbrīvotu vietu futbola laukumam. Mēs darām lietas, kuras, kaut arī mēs nezinām kā, pastāvēs Dieva jaunajā pasaulē. Jauna radība ir sākusies. Būt kristietim jums nozīmē raudzīties atpakaļ uz to, ko Dievs ir paveicis Lieldienās un jūs esat aicināti Dieva Gara spēkā to īstenot šodien. Jūs raugāties, ko Dievs darīs nākotnē, un jūs esat aicināti Dieva Gara spēkā cerēt uz to šodien. Dzīvot tagadnē, īstenojot Jēzus augšāmcelšanos, un gaidot jaunu radību. Starp šiem diviem notikumiem ir visa mūsu dzīve un šeit atklājas mūsu darbs Tā Kunga lietās.

Kad jūs strādājat ar cilvēkiem, kam ir atkarības, kas zaudējuši darbu vai izpostījuši savu ģimeni, kam nav ne mazākās nojausmas par to, kā dzīvot, kad jūs māciet bērniem Bībeli, kad jūs dariet to, uz ko Dievs jūs ir aicinājis, jūs nebūvējat Dieva valstību saviem spēkiem, jūs strādājat priekš Dieva valstības. Jūs varat neizprast visu kopainu, kā tas, ko jūs darāt, iederēsies visā Dieva valstības celtnē, bet tam ir nozīme.

Būt kristietim nozīmē būt apkārt staigājošai mazai daļiņai no Dieva jaunās radības šeit un tagad. Kļūt par daļu no Dieva mākslas darba.

Kristus ir augšāmcēlies!
Āmen!