Lieldienu dievkalpojums

Saulainajā un mazliet vējainajā svētdienas rītā mūsu draudze pulcējās, lai svinētu Kristus augšāmcelšanās notikumu. Šis Lieldienu dievkalpojums bija ar Sv. Vakarēdienu.

Dievkalpojumā klausījāmies Mairitas Sieriņas lasīto dzeju un “Tēva mīlestības vēstuli”. Silvija Kaire lasīja dzeju par Dzīvības maizi. Kopīgi slavējām Dievu, dziedot vairākas dziesmas, kuras uz klavierēm pavadīja Ieva Numure.

Mācītājs Guntis Bukalders svētrunā pievērsa draudzes uzmanību Jāņa evaņģēlijā 20:1-18 aprakstītajiem notikumiem. Viņš runāja par trim cilvēkiem — Jāni, Pēteri un Mariju — kā viņi satikās ar augšāmcelto Jēzu Kristu un kā mainījās viņu attiecības ar Dievu. Svētrunas noslēgumā mācītājs aicināja salīdzināt mūsu ticības dzīves piedzīvojumus ar šo trīs Jēzus mācekļu piedzīvoto. Kā Dievs uzrunā mūs katru personīgi, kā tas bija Marijai, kā mēs vēlamies kalpot Dievam, bet “izkrītam” — kā Pēteris, un kā mēs sākam ticēt Dievam pat bez skaidriem pierādījumiem, kā tas bija Jānim. “Marijai paklausot Jēzus pavēlei, Dievs pasludināja Lieldienu vēsti Jēzus mācekļiem un caur tiem visai tā laika civilizētajai pasaulei. Un kas zina, ko Viņš izdarīs caur jums?” noslēgumā teica mācītājs. Dievkalpojuma beigās dziedājām dziesmu “Svētī, Kungs, un sargi”.

Pēc dievkalpojuma aicināju Mairitu Sieriņu un māc. Gunti Bukalderu dalīties piedzīvotajā. M.Sieriņa teica: “Patika slavēt Dievu, dziedot kopā ar bērniem. Varbūt nākamreiz varētu būt pat vēl vairāk dziesmu. Vakarēdiena dievkalpojums pats par sevi ir kas īpašs.”

“Biju pārsteigts par draudzes locekļu atsaucību,” teica draudzes mācītājs Bukalders. “Mazliet pat pietrūka draudzei paredzētās svētku dievkalpojuma dziesmu lapiņas. Bet tas ir daudz patīkamāk, nekā kaudzīte neizmantotu dziesmu lapiņu. Šogad nolēmām visa draudze kopā dievkalpojumā lasīt Dāvida dziesmas. Bija prieks redzēt, kā tas vienoja un stiprināja draudzi. Mums ir jārūpējas par visas draudzes iesaistīšanos Dieva slavēšanā, lai draudzes locekļi nebūtu tikai skatītāji, bet visiem būtu iespēja slavēt mūsu Kungu Jēzu Kristu. Un Sv.Vakrēdiens ir kā saite starp pagātni — Kristus upuri, tagadni — Kristus klātbūtni mūsu dzīvē, un nākotni, kad Kristus ir apsolījis vēl vienu svētku maltīti par godu pasaules glābšanas darba pabeigšanai. Sv.Vakarēdienā mēs pieminam Kristus upuri, slavējam Viņa žēlastību un skatām Viņa klātbūtni mūsu dzīvē un ticībā raugāmies uz to dienu, kad Dievs visu radīs jaunu.”