“Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu. Un pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tie tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.
Un Jānis bija ģērbies kamieļu spalvas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu, un sludināja, sacīdams: “Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas. Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.”
Un notika, ka tanīs dienās Jēzus nāca no Nacaretes Galilejā un tika Jāņa kristīts Jordānā. Un tūdaļ, no ūdens izkāpdams, viņš redzēja debesis atveramies un Garu kā balodi uz Viņu nolaižamies. Un balss atskanēja no debesīm: “Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man ir labs prāts.”” (Marka ev. 1:4-11)
Kas, lasot šo rakstvietu, visvairāk piesaista jūsu uzmanību? Vai tuksnesis un Jāņa Kristītāja apģērbs? Aprakstot Jāņa Kristītāja izskatu, Marks netieši norāda uz viņu kā uz gaidāmo Eliju, kurš arī bija tērpies līdzīgā apģērbā (2.Ķēn. 1:8).
Pieminot Jāņa Kristītāja uzturēšanos tuksnesī un viņa ēdienkarti, Marks salīdzina Jāni ar israēliešiem tuksnesī pirms ieiešanas Apsolītajā zemē, kur piens un medus tek. Stāvot Jardānas upē viņš stāv it kā uz robežlīnijas starp likstu pilno pagātni un nezināmo nākotni. Viņa ēdienkarte nav atkarīga no cilvēka roku veikuma, tāpat kā toreiz tuksnesī tauta ēda mannu no debsīm. Kā toreiz tuksnesī pie Sinaja kalna, arī tagad Dievs (atkal) slēgs derību ar israēla tautu. Kad Jānis paziņo, ka tas, kas nāk pēc viņa kristīs ar Svēto Garu, viņš faktiski paziņo par gala laika iesākšanos un Dieva valdīšanas sākumu.
Varbūt mūsu uzmanību piesaista debesu atvēršanās un Dieva Gara nolaišanās baloža izskatā? Kā jūs to iedomājaties? Liegi nolaižamies kā dūnu uz pleca? Latviski ir teikts “viņš redzēja debesis atveramies un Garu kā balodi uz Viņu nolaižamies”, bet grieķu oriģinālā attiecībā uz debesu “atvēršanos” ir lietots vārds σχιζομένους (šizo), kas nozīmē “viņš redzēja debesis pārplīstam un Garu kā balodi uz Viņu nolaižamies.” Epifānija. Pēkšņa atklāsme. Atskanot balsij no debesīm (varbūt kā pērkonam? — skat. Jņ 12:29), varbūt arī putna nolaišanās vairāk līdzinās vanaga pikējumam? Varbūt mēs visu, kas saistās ar Dievu, tik ļoti “piegludinām”, ka aizmirstam par neērtībām, ko rada Dieva Gara ieaicināšana mūsu dzīvē? Bet Dieva Gara klātbūtne reizēm rada neērtības!
Šajā kristību mirklī debesis un zeme atveras viena otrai. Jēzus raugās debesīs ar mīlestības pilnu skatu un no debesīm atskan mīlestības pilna balss. Ir piepildījusies Jesajas lūgšana: “Ak, kaut Tu pāršķeltu debesis un nonāktu zemē” (Jes. 64:1)
Marka evaņģēlijā vēlreiz atvērsies debesis. Tas būs apskaidrošanas kalnā. (Mk. 9:2–8). Tur būs gan Elija, gan Mozus, gan atkārtos Dieva mīlestības apliecinājums savam Dēlam. Vēl viena epifānija jeb pēkšņa, negaidīta Dieva atklāsme.
Un vēl vienu reizi Marka evaņģēlijā debesis atvērsies (Mk. 15:33–39), kad pat ienaidnieka virsnieks atzīs Dieva mīlestību. Tomēr lielāko evaņģēlija daļu šī mīlestība paliek apslēpta mūsu acīm, kā sēkla, kas nemanāma aug dziļi zemē (4:27). Mācekļi Marka evaņģēlijā visu laiku aizmirst par to. Priekš viņiem debesis ir nevis pārplēstas, bet aizzīmogotas un klusas. Tāpat kā tās bieži raksturo ticīgie šodien.
Redziet, Markam svarīgāk par kristībām ir atvērto debesu aina un balss, kas atskan no tām. Marks vēlas, lai viņa lasītājiem jau no paša sākuma būtu skaidrs, kas ir Jēzus Kristus. Viņa evaņģēlijā pieminētie cilvēki tikai pamazām nonāk pie šīs atziņas. Šī tēma savu kulmināciju sasniedz Golgātas kalnā, kad Romiešu virsnieks paziņo: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.” (15:39).
Toreiz Jēzus kristību laikā balss no debesīm apliecināja Viņu par Dieva mīļoto Dēlu. (11. p.) Turpmākais evaņģēlijs apraksta kā šis mīļotais Dēls izpildīja Viņam uzticēto uzdevumu.
Caur kristībām arī mēs esam kļuvuši par Dieva dēliem un meitām. Vai arī mēs nodosim sevi Dievam Viņa darba veikšanai tikpat pilnīgi cik Kristus, neskatoties uz cenu? Vai mēs esam piedzīvojuši Dieva mīlestības atklāsmi? Vai saskatām savu aicinājumu Dieva darbā?
Epifānija. Dieva parādīšanās, pēkšņa atklāsme. Vai arī mūsu dzīvē?
G. Bukalders
You must log in to post a comment.