Mācītāja pārdomas

Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu. /Jņ. 17:3/ 

Vakar izlasīju ziņu, ka Itālijā no Covid-19 miruši 67 priesteri. Grūti ir aptvert tos mērogus un cilvēku skaitu, kurus ir piemeklējusi slimība. Daudzviet dzird runas par esošo situāciju gan pasaulē, gan mūs valstī. Cilvēku prātos valda neziņa un nedrošība par tagadni un nākotni. Šķiet, ka sabiedrība ir apstākļu piebremzēta, lai apstātos un veltītu laiku pārdomām par dzīves jēgu un patiesām vērtībām.  Bieži ir tā, ka grūtībās dvēsele sāk meklēt kādu augstāku palīgu- Dievu, jo Viņam var pilnībā uzticēt savu nākamību. Nevajag lolot veltas ilūzijas, ka pasaule kļūs labāka. Bībeles autori skaidri runā, ka pasaules notikumi  paliks aizvien dramatiskāki līdz brīdim, kad Jēzus nāks uz Zemi debesu godības varenībā. Kā dzīvot šādā pasaulē?   

Lasot Bībeli, vari ieraudzīt, ka Jēzus atklāj Dieva rakstura iezīmes. Viena no tām ir, ka Dievs spēj parūpēties jebkurā situācijā -, pat nāvē! Jēzus dzīve runā par ticību un pieredzi. Tieši šī iemesla dēļ mācekļi lūdza Jēzum:“…māci mums Dievu lūgt…”. Mācekļu ilgas bija piedzīvot tādas attiecības kādas bija Jēzum ar Dievu. Raugoties no šīs perspektīvas, varam secināt, ka Dievs mums kļūst par realitāti, kad piedzīvojam viņa klātbūtni un vadību savās dzīvēs, nevis pateicoties tam, ko kāds par Viņu saka. Jēzus neuzskatīja, ka Viņš pieved cilvēkus Dievam tikai ar savu sludināšanu. Viņš stāstīja tiem par Tēvu debesīs kā būtni, kuru tie pazīst, bet tiecas aizmirst, jo tiem iznīcīgais patīk labāk nekā Dieva spēks. Tātad Jēzus vārdi par Tēvu debesīs ietver aicinājumu pievērsties Viņam, kas šiem vārdiem piešķir saturu.

Varbūt tādēļ mums ir dots tāds neparasts laiks, lai tiektos pēc mūžīgā, izmainot aplamo dzīves virzību. Šis ir īstais brīdis, lai teiktu :’’ … māci mums Dievu lūgt…!”. Ejot pa šo ceļu, iegūsi mūžīgo dzīvību un mieru, ko šī pasaule nespēj sniegt.

Mācītājs A. Zēmele